Sestdiena, 24.februāris

redeem Diāna, Dina, Dins

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Gas Of Latvia – “Saules sirds”

© Publicitātes foto

Šī nedēļa dīvainā kārtā iekritusi relatīvi bagāta ar jauniem elektroniskās mūzikas albumiem (arī Andra Dzenīša “Woodpecker project”), taču “Gas Of Latvia” – tas ir projekts ar lielo burtu. Tātad – noteikti jānoklausās!

Ar nosaukumu “Gas Of Latvia” skaņas mākslinieks un komponists Andris Indāns jeb Andžonis kopš 1997. gada viens pats vai arī dažādos sastāvos ierakstījis kopumā piecpadsmit eksperimentālās elektroniskās mūzikas albumus, kuri vienkopus pieejami vietnē Bandcamp. Arī “Saules sirds” mūziku sarakstījis viņš - ar dzejnieku Arvja Viguļa (lielākoties), kā arī Ievas Vieses un Kikōne dzeju. Ierakstos Indānam pievienojušās Anna Fišere (balss) un “The Sound Poets” čelliste Undīne Balode, un šādā sastāvā tas ir jau otrais “Gas Of Latvia” izdotais albums pēc 2015. gadā publicētā “Swan Lake”. Tas ieguva Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” elektroniskās mūzikas kategorijā - jādomā, ka “Saules sirdi” varētu piemeklēt šāds pat liktenis.

“”Saules Sirds” ir kara un pasaules pārbūves laika albums par karali, kura impērijas robežas sākas tur, kur sāp. Par viņa prombūtni, ar kuru piepildīta visa pasaule. Par dārziem, kur pat tumsā augsne turpina smagi strādāt. Par rozi, kuras vienīgais ērkšķis aug uz iekšu,” šādu filozofisku apcerējumu izplatījuši izdevēji “Naba Music” / “Melo Records”.

Iepriekš klausītāju vērtējumam jau bija nodota buramdziesma “Plūst”, bet albuma iznākšana stiprināta ar dziesmas “Pieliec pirkstu pie lūpām” videoklipu, ko radījusi māksliniece Katrīna Neiburga sadarbībā ar operatoru Antonu Graudu. Jāatgādina, ka Neiburga ir autore arī vairākiem agrāko laiku “Gas Of Latvia” klipiem.

Atšķirībā no jau pieminētā “Woodpecker project”, šis albums būs derīgs arī cilvēkiem bez iepriekšējās sagatavotības elektroniskajā mūzikā. Par to gādā gan Andžoņa radītais skaņu vibrējoši pulsējošais ritms, gan Fišeres “andergroundiski” pievilcīgais vokāls, ko brīnumainā kārtā nespēj sabojāt arī paša Indāna centieni dziedāt, bet trumpis visam, protams, ir Undīnes dievīgais čells. Ja jāizceļ kādu kompozīciju īpašāk, tad izvēle varētu krist uz jau minēto “Plūst”, nolemtības pārpilno “Karali” un ritmiski dīvaino “Rozi”. No tekstu viedokļa der ieklausīties absolūti visos skaņdarbos, bet apskatnieka favorīte šajā jomā ir “Pasaka”. Rezumējot - lielisks darbs, lai gan “neelektroniķiem” diez vai no šī albuma noklausīšanās “spīd” iegūt kaut ko vairāk par izglītošanos.