RECENZIJA: N’Works - “Ritmosfēra”

© Publicitātes foto

Jau nu kāds vēl to nezina, tad inteliģentās latviešu deju mūzikas producents N’Works tas pats Normunds Rutulis vien ir, tikai N’Works (latviešu valodā - Normunda Darbnīca) ir dziedātāja dīdžejošanas sirdslieta.

Lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, “Ritmosfēra” ir Norčas jau piektais remiksu albums, kurā viņš apkopojis savus pēdējo trīs gadu laikā radītos latviešu dziesmu remiksus. Starp tiem viņš iebāzis arī lietuviešu fanka grupas “Gin Gas” jaunākā singla “Brodvejus” versiju, kas gan bija lieki, jo šis gabals krīt ārā no kopējā koncepta - vai nu visu latviski vai nekā.

Kopumā izlasē iekļauti 14 remiksi, kuros dominē elitārie “souful house” un “nu disco” deju mūzikas žanri - vismaz tā domā pats Normunds. Kā izņēmumus viņš min ArtifexLV un Intara Busuļa “Atpakaļ” un “Riga Reggae” dziesmas “Zvans pie durvīm” versijas “drum’n’bass” žanrā.

No modernākiem gabaliem noteikti jāpiemin Dārtas Stepanovas “Tālāk jāiet” ar deju mūzikai netipisku, bet te labi iederošos “DaGamba” čella tēmu, jaunās popzvaigznes Aleksandras “Nedejošu”, Riharda Bērziņa “One Plus one” versija, kura oriģināli ieskaņota ¾ taktsmērā, un Oskara Deigeļa “Teiksi reiz paldies”.

Savukārt tiem, kas “Ezīšfestos” fano par Žoržu Siksnu, iespējams patiks Raimonda Paula “Vīrietis labākos gados muzikālās apvienības “Vintāža” izpildījumā, “Neaizmirstulīšu” elegantais “Es vēlos vienu vien” vai Gunāra Rozenberga klasiskā “Diskoroze”, kurai jaunu variantu ieskaņojusi grupas “Soul 2 Soul” vokāliste Charlotte Kelly. No popa klasikas jaunā ietērpā ir Katrīnas Gupalo “Par pēdējo lapu” un Māra Ozoliņa “Maziņā neziņā” - šie remiksi Normundam sanākuši fascinējoši labi!

Albuma aranžējumu autors, programmētājs, skaņas dizaineris, producents un izdevējs - pats N’Works, bet skaņas pēcapstrādi veicis Jānis Kalve. Albuma vāciņa dizainu un salikumu veidojusi Linda Rutule-Treimane.