Izdevniecības “Jersika Records” dubultajā vinila platē izdotā izlase “Live at the M/Darbnīca Vol. 1” ir Latvijas džeza vēsturē nebijis projekts, kurā apkopoti analogi uz magnetofona lentēm veikti aktuālu pašmāju un arī dažu ārzemju kolēģu koncertieraksti šobrīd vadošajā džeza koncertvietā Rīgā – kultūrtelpā “M/Darbnīca”. Šajā iestādē sestdienas vakarā notika arī šīs plates prezentācija.
“Nākotnē paliks tikai ieraksti,” atsaucoties uz sarunu ar džeza saksofonistu un pasniedzēju Indriķi Veitneru, uzsver izdevniecības “Jersika Records” vadītājs Mareks Ameriks. “Cik aizraujoši būtu dzirdēt, piemēram, pirmā Latvijas džeza festivāla “KIKOK” mūziku no 1962. gada vai to, kas skanēja Rīgas džeza klubos “Allegro” 70. gados vai “Hamlets” 90. gados, ja vien kāds to būtu ierakstījis un izdevis… Izveidojām nelielu ierakstu telpu “M/Darbnīcas” aizkulisēs un sākām regulāri ierakstīt koncertu ciklu.”
Tā no pagājušā gada augusta līdz šā gada janvārim ierakstīti 13 džeza koncerti, un šajā platē (sanāk, ka divās) iekļauts pa vienam skaņdarbam no katra. Rezultātā sanākusi ļoti daudzveidīga mūsdienu Latvijas džeza izlase, kurā var dzirdēt gan “post-bop” un “neo-bop” stilus, gan spirituālo un elektrisko džezu, gan eksperimentālo džezu un avangardu, kā arī fanku un pat “bluegrass” ietekmes. Visi skaņdarbi ir oriģinālmūzika vadošo Latvijas džeza mūziķu izpildījumā, kuri savos priekšnesumos iesaistījuši arī draugus no citām valstīm. Jāpiebilst, ka kompilācija visai simboliski noslēdzas ar skaņdarbu “Hope” jeb “Cerība”, ko izpilda “Double Yuriy Trio” - tā ir pašmāju bundzinieka Ivara Arutjunjana saspēle ar ukraiņiem Juriju Seredinu (taustiņi) un Juriju Natsvlišvili (kontrabass). “Cerība ir kā gaismas stars, tā ir ticība uz visu labo, gaišo. Lai mūzika mūs spēcina un Ukraina izcīna uzvaru, kas ir tik svarīga mums visiem šodien!” tā plates izdevēji.
Izlasē pārstāvēts tiešām plašs spektrs, sākot no tādiem eksperimentētājiem kā Kārļa Auziņa trio vai projekta “M.A.S.A” līdz pat vibrofonu karalim Miķelim Dzenuškam ar viņa “Uzvaras bulvāri”. Ir ļoti pazīstami vārdi, piemēram, Kārļa Vanaga grupa vai Matīsa Čudara trio, bet ir arī plašākai auditorijai mazāk zināmi vai pavisam nezināmi vārdi, piemēram, Paula Pokratnieka kvartets vai apskatnieka šīs izlases lielākais baltais plankums, Alises Golovackas “Orbitrons”. Tāda pat amplitūda ir arī daudzveidībā: ir gan ikvienam saprotami skaņdarbi, piemēram, grupas “Lupa” lieliskais “Elvis”, jau minētā Matīsa Čudara trio “Medus Bauska”
vai Ata Andersona “Variation 1”, bet ir arī kompozīcijas, kuras to sarežģītības dēļ tikai ar milzu mokām var (vai pat nevar) noklausīties līdz galam, un šajā sarakstā spilgtākie piemēri ir Vestards Šimkus ar ansambli “Endless Roar”, kā arī Līvas Dumpes sekstets.
Taču pats galvenais - pēc gadiem 30, 50 vai 60 neviens nevarēs žēli pūst un stenēt, ka “cik aizraujoši būtu dzirdēt to, kas 21. gadsimta 20. gados skanēja “M/Darbnīcā”, ja vien kāds to būtu ierakstījis un izdevis…” Lūk, te ir! Ierakstīts un izdots!
