RECENZIJA: Astro’n’out “777”
Pagājušās nedēļas aktuālākais jaunums - grupas “Astro'n'out” albums ar duci jaunām dziesmām. Septītais “astronautu” studijas lieldarbs tapis divu gadu laika nogrieznī un arī savā nosaukumā ietver maģiskos septītniekus jeb “777”, kas gan padomjlaikus piedzīvojušajiem bohēmistiem drīzāk atsauks atmiņā tolaik populāro “bumbvīnu”.
Albums tapis ciešā sadarbībā ar producentu Andi Ansonu, kurš ir bijis klātesošs arī visās septiņās (atkal septiņi!) grupas radošajās nometnēs, kurās tapis albums. “777” ierakstīts “Labo Koku” mājvietā “Annas koku skolā”, “Hotel Zeit” un studijā “Mute”. It īpaši atzīmēta Annas koku skola. “Albuma ieraksta laikā vērojām kā mainās daba, arī mūzika izgāja cauri visām sezonām,” atminas “astronautu” līdere Māra Upmane-Holšteine. “Šis grupas neoficiālais pēdējā gada štābiņš ar savu dabīgo vidi un dabas tuvumu palīdzēja veidot albuma dzīvo skanējumu, kā arī ieveda mūzikā vairāk dabas metaforu.” Ierakstos viesmākslinieka statusā pievienojies arī “grupas vīrs” Goran Gora jeb Jānis Holšteins-Upmanis, kurš kopā ar Māru iedziedājis “Ielīmēts”.
Jau pavisam drīz jauno skaņu materiālu varēs dzirdēt “dzīvajā”, turklāt apjomīgā formātā - 3. novembrī “Arēnā Rīga” plānotajā līdz šim lielākajā grupas solokoncertā un vienlaikus arī jaunā albuma iznākšanas svētkos. Koncertā izskanēs “gan “Astro’n’out” jaunākie singli, gan sen iemīļotas dziesmas, ko jau ierasts izpildīt un izdejot kopā ar publiku.” Tas labi, tikai katrs pats klusās šausmās jau var iztēloties, kuro reizi šajā koncertā atkal izskanēs “Daļa Rīgas”...
PAR. “Astronautiem” (un pašai Mārai) kļūstot aizvien pieredzējušākiem, viņi kļūst arī - aizvien interesantāki! Iespējams, jaunais albums pēc saviem komerciālajiem rādītājiem pat zaudēs saviem priekštečiem, taču klausīties to ir viens vienīgs prieks. Joprojām nav apnikušas radiostacijās jau skanējušās “Manifestē” un “777”, arī “Lai labāk gulētu”, tāpat noteikti uzteicamas (un ieteicamas) ir dziesmas “Ābeles” un “Palaid, palaid”, taču lielākais un patīkamākais pārsteigums ir “Radari”, kas ievērojami atšķiras no pārējām.
Pirms albuma izdošanas Māra laida klajā savu autobiogrāfisko grāmatu “Piezīmes uz šaubu malām”, stāstot, ka pie rakstīšanas ķērusies, lai rastu iedvesmu jauno dziesmu vārdiem - ja tā, tad mērķis ir sasniegts, un rakstīšanas treniņš tiešām ir nācis labumā, jo tekstos ir manāms daudz skaistāks valodas plūdums. Uzslavas arī “astronautu” ģitāristiem, taču viņi jau vienmēr bijuši labi.
PRET. No albuma turpmākās virzības viedokļa divi lēmumi rada šaubas: dziesma “Dedzi un dedzini” nav slikta, taču diez vai tā pelnījusi kļūt par ievelkošo jeb ievadgabalu; šobrīd radiostacijām piedāvātie “Ilgošanās zvani”, iespējams, arī kļūs par hitu, taču vienlaicīgi tas ir pats kaitinošākais (un popsīgākais) gabals visā albumā. Tiesa, tāda īsta superhita potenciāla te nav nevienai dziesmai. Arī albuma noslēdzošā dziesma “Pēdējā puķe” ir nesaprotama - skaists ierindas gabals, bet nez kāpēc ievilkts uz piecām minūtēm.