Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā – Lielā mūzikas balva 2010 (LMB) – īpašā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā vakar vakarā tika pasniegta mūziķiem, kuru veikumu pērn kompetenta žūrija atzina par visizcilāko.
Saskaņā ar tradīciju jau janvārī izziņoja, ka LMB par mūža ieguldījumu piešķirta pianistei Jautrītei Putniņai, savukārt par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē to saņem diriģents Andris Nelsons.
Pārējo laureātu vārdi līdz vakardienai tika turēti visstingrākajā slepenībā. Noslēpumainības plīvurs krita tikai vakar ceremonijas laikā operā. Kategorijā Gada debija par labāko atzīts Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents Atvars Lakstīgala. Par Gada muzikālo vienību atzīts Latvijas Radio kora kolektīvs. Gada koncerta titulu žūrijas acīs izpelnījās Gijas Kančeli 75. jubilejas koncerts Garīgās mūzikas festivāla ietvaros, kas norisinājās septembra sākumā. Savukārt par Gada iestudējumu pasludināta elektroakustiskā pastaiga Pasaka par Kurbadu, kas 2010. gada vasarā notika Cēsu mākslas festivāla ietvaros. LMB kategorijā Par izcilu darbu ansamblī piešķirta pianistei Agnesei Egliņai. Gada jaundarba godā šoreiz iecelta komponista Viļņa Šmīdberga Simfonija pūtēju orķestrim, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2010. gada 14. jūnijā Doma baznīcā.
Kategorijā Par izcilu interpretāciju lauru vainags pienācās vijolniecei Vinetai Sareikai par Vivaldi Gadalaiku interpretāciju koncertā Lielajā ģildē 23. un 24. aprīlī. Publikas balva milzīgas astoņus kilogramus smagas tortes formā (interneta portāla delfi balsojums) šogad aizceļoja pie čellistes Gunas Āboltiņas, savukārt pasākuma ģenerālsponsora Cēsu alus balva tika piešķirta solistei Lienei Kinčai.
Aizvadītā gada mūzikas notikumus vērtēja muzikoloģe Ināra Jakubone, mūzikas žurnālisti Liene Jakovļeva un Edgars Raginskis, muzikoloģes Maruta Rubeze, Rasma Kurme, izdevniecības Musica Baltica direktore Solvita Sējāne, žurnāla Mūzikas Saule galvenais redaktors Orests Silabriedis.
LMB vēsture sākās 1993. gadā, kad tā tika izveidota pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas. Interesanti, ka pirmajās balvas pasniegšanas ceremonijas reizēs līdzās komponistam Pēterim Vaskam, diriģentiem Andrim Veismanim, Paulam Megi, Edgaram Račevskim un citiem nopietnās mūzikas pārstāvjiem to saņēma arī dziedātāji Aija Kukule un Arnis Mednis. Pāris gadu vēlāk to saņēma arī Laima Vaikule un grupa Jauns Mēness.
LMB kategorijā Par mūža ieguldījumu ar pārtraukumiem pasniegta kopš 1994. gada. Par pirmajiem tās laureātiem kļuva leģendārā diriģente Ausma Derkēvica un saksofonists Ivars Birkāns, bet pērn šis pagodinājums piešķirts pianistei Intai Villerušai. Aplūkojot LMB laureātu sarakstus, jāsecina, ka laika gaitā mainījušās arī nomināciju kategorijas. Turklāt dažus gadus pasniegtas septiņas balvas, citkārt to bijis pat vienpadsmit. Kopš 1993. gada to saņēmuši vairāk nekā 170 mākslinieki un radošie kolektīvi – vairāki LMB ieguvuši atkārtoti.
LMB laika gaitā ir mainījusies, pamazām izkristalizējoties visoptimālākajai darbības formai. Tās žūrija visu gadu rūpīgi seko mūzikas dzīves notikumiem Latvijā, kas, ņemot vērā 2010. gada koncertdzīves realitāti, nozīmē ne tikai Rīgas muzikālo sarīkojumu apmeklēšanu. Svarīga ir arī slepenības procedūras ievērošana. Žūrijas locekļi balso dažas stundas pirms apbalvošanas pasākuma, bet nezina sava balsojuma rezultātus līdz brīdim, kad ceremonijas laikā atver aploksnes ar laureātu vārdiem. Atšķirībā no virknes citu gada balvu kultūrā LMB prestižs mūziķu aprindās ir ļoti augsts. Ja arī savulaik bijušas diskusijas par tās vai citas nominācijas nepieciešamību un žūrijas lēmumiem, šajās debatēs nekad nav apšaubīta laureātu snieguma kvalitāte vai profesionālisms. Latvijas mūziķu reputācija augsti kotējas pasaulē, un LMB pasniegšanas ceremonijai seko līdzi TV skatītāji.