Mareks Sarnovskis "Izsaucēji"

© Publicitātes foto

Mūziķis, producents, vairāku mūzikas projektu autors un dalībnieks Mareks Sarnovskis ir varen čakls dziesmu radītājs – tikai pērn rudenī tika izdots viņa apvienības “Sarnovskis. Sēruma” otrais albums “Piena aplis” ar Rutas Štelmaheres dzejoļiem, bet nu Mareks liek priekšā desmit sava soloprojekta darbus ar latviešu poēzijas lielmeistara Jāņa Rokpeļņa dzeju. Klātienē ar jauno programmu klausītāji varēs iepazīties šo piektdien, 25. augustā, kluba “Biedrība” telpās.

“Dzejolis ir pabeigts mākslas darbs. Tieši dzejas pašpietiekamība atšķir meistarīgu dzejoli no dziesmas teksta. Dzejai piemīt savs unikāls melodiskums, ritms, fonētiskais skanējums. Muzicējot ir svarīgi nesabojāt dzeju. It īpaši, ja dzejolis ir perfekts. Ceru, ka man tas ir izdevies,” pauž Mareks Sarnovskis.

Jā, bet tad kas vispār ir Mareks Sarnovskis? “Dzimis 1977. gadā, dzīvo Jēkabpilī, spēlē ģitāru, komponē, lasa dzeju, dusmojas par vinila plašu nenovērtēšanu, cep kartupeļu pankūkas, bauda “Lagavulin” cigāru dūmos, rakstot grāmatu, un apbrīno sievietes skaistumu,” tā viņš sevi piesaka savā mājas lapā, kura, cita starpā, ir izstrādāta tā, ka no mūziķa šajā jomā varētu pamācīties daudzi latvju skaņu industrijas varenie. Ja no biogrāfiskajiem datiem, tad Sarnovskis kā kristīgais mūziķis darbojās jau pagājušā gadsimta beigās, ar projektu “Mareks un draugi” pat izdoti divi albumi “Zemes mala” (2000) un “Es zinu…” (2003), bet vēl pazīstamāka bija viņa grupa “Zemes mala” un tās albums “Ģeometrija” (2008). No jaunāko laiku vēstures jāatzīmē jau pieminētais projekts “Sarnovskis. Sēruma”, kura pirmais albums arī bija ar Jāņa Rokpeļņa dzeju - tas izdots 2020. gada nogalē un saucās “Neskaramam nepieskaros”.

PAR. Sarnovska teiktajam par dzejas izmantošanu mūzikā var piekrist par visiem simts, un, kas attiecas uz “muzicējot ir svarīgi nesabojāt dzeju” un “ceru, ka man tas ir izdevies”, tad - jā, ir izdevies, Rokpeļņa dzeja šajās dziesmās noteikti nav sabojāta. Nepretencioza ģitārmūzika, kas var derēt gan relaksācijai, gan Rokpeļņa dzejas apgūšanai muzikālā noformējumā. Mareka daiļrades iepazīšanai apskatnieks ieteiktu tādu dziesmu kā sprigano “Vijoli” vai īpatnējo “Buru”, bet var arī “Padebesis”, kas ir savā skanējumā eksperimentālāka par pārējo albumā iekļauto skaņu materiālu. Jāpiebilst, ka Sarnovskim ir patīkams balss tembrs.

PRET. Lielākā bēda - albumā nav nekā tāda, kā dēļ gribētos šo darbu noklausīties atkārtoti. Šis ir gadījums, kad gribētos ieteikt koncertā nespēlēt ilgāk par 45 minūtēm, citādi var nākties pieredzēt, ka klausītāji sāk pamest zāli.

Izklaide

Šodien Dailes teātrī norisinājās izstādes "Eksistence ārpus laika" atklāšanas ceremonija. Izstāde ir veltīta Raimonda Paula un Māras Zālītes mūziklam "Meža gulbji" un tajos eksponēti pagājušā gadsimta 70. un 80. gados tapuši ievērojamāko latviešu mākslinieku darbi.

Svarīgākais