M. Sencis, Grandmasters Neons "Godavārd5"

© Publicitātes foto

Uzstājoties šā gada “Positivus Festival”, šā brīža latvju karstākā, klausītākā un pie viena arī apspriestākā un lamātākā hiphopa apvienība ar M***u Senci (turpmāk tekstā viņu pieklājības pēc sauksim par Priekameitu Senci) un Grandmasteru Neonu sastāvā pieteica jau nākamajā nedēļā gaidāmus jaunumus albuma izskatā. Nākamajā nedēļā to nebija gan, taču tagad ir – straumēšanas servisā “Spotify” šī radošā tandēma otrais lieldarbs ar nosaukumu “Godavārd5” tiek datēts ar 11. augustu.

Jāatgādina, ka šie puiši “normālo” reperu dzīvē sevi piesaka kā Ods un Goča, taču lielākos panākumus guvušas nevis viņu sologaitas (starp citu, Oda albumi ir visnotaļ labi!), bet gan projekts “Goda vārds”, kas akcentējās uz vārturūmēs, īslaicīgas aizturēšanas izolatoros, atskurbtuvēs un tamlīdzīgās vietās dzirdamās nenormatīvās leksikas ietērpšanu hiphopa skaņās. Īsā laikā projekts guva tik milzu atsaucību, ka bez problēmām varēja izpārdot koncertu “Palladiumā”. Skaļākie hiti “Pie***t seju” un “3D” jau minētajā “Spotify” pārsnieguši miljona robežu (vai tuvojas tam), bet pusmiljonam tuvojas tādi Priekameitu Senča un Grandmastera “šedevri” kā “p**tavmam” un “Ģertrūdes 28”. Lokālās mūzikas tirgū tie ir šaušalīgi un gluži vai neticami cipari.

Apvienības debijas albums “Goda vards cetri”, šķiet, nav atstājis “Straumētākā ieraksta ar Elektrum” iknedēļas topu jau kopš tā apkopošanas uzsākšanas 2023. gada janvārī. Šis tops tiek veidots, vadoties no klausījumu skaita straumēšanas servisos, un 31. (pagājušajā) nedēļā “Goda vards cetri” atkal bija pirmajā vietā, bet apvienotajā topā zaudēja tikai Travis Scott, Metro Boomin un Post Malone - starptautiskiem grandiem. Tātad vismaz jaunākās paaudzes vidū Sencis ar Neonu šobrīd straumēšanas servisos ir pārliecinoši meklētākie un klausītākie izpildītāji, bet tas savukārt nozīmē to, ka ir tikai laika jautājums, kad šī topa pirmajā vietā nokļūs “Godavārd5” - apskatnieka prognoze, ka tas notiks jau nākamnedēļ.

Jaunajā albumā ir astoņi skaņdarbi, tostarp divi skiti. Ir arī klausītājiem jau zināmi gabali, piemēram, “Es jau braucu” minētajā straumētāko ierakstu topā pagājušajā nedēļā starp dziesmām ieņēma septīto vietu - tieši pirms “Pie***t seju”. “Pozitīvajā” festivālā, šķiet, izskanēja vēl pāris gabali, tātad klausītājiem jaunais repertuārs nebūs gluži svešs. Tam gan nav lielas nozīmes - galvenais, lai biezā slānī skanētu “p” vārdiņi, un to te netrūkst. Par konceptuālo līniju varētu nosaukt albuma ievada skitā dzirdamo: “Viens mērķis, divi krāni, pieci goda vārdi.”

PAR. Priekameitu Senci ar Grandmasteru nevajadzētu novērtēt par zemu - tas nekas, ka viņu mūzikā ne tuvu nav nekas no augstās mākslas, abi ļoti labi prot sarēķināt, kas šobrīd pēc hiphopa un “bieziem” vārdiem izslāpušajai publikai ir nepieciešams. Jau vairākkārt pieminētajā “Positivus”, kur tandēms būtībā bija mazākās skatuves “hedlaineru” lomā (uzstājās sestdien kā pēdējie), sanākušo vidū bija visu festivālā pārstāvēto vecuma kategoriju klausītāji, un arī līdzi dziedāja ne jau tikai padsmitnieki. Cepuri nost, Ods arī godājami oponēja Rīgas domes deputātiem, kuri savā sēdē bija diskutējuši, ko tāds M***u Sencis varot dot kultūrai un jauniešu audzināšanai, viņš tikai no skatuves rupji lamājoties: “Vai gan jūsu [klausītāju] būtu šeit tik daudz, ja mēs tikai lamātos?!” Patiesībā būtu gan, šajos laikos ar to pietiek, taču tas jau ir cits stāsts - ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums, un tā nav mūziķu vaina, ka šāds pieprasījums ir. Abi prot paņemt publiku, kas it īpaši attiecas uz gandrīz divmetrinieku Odu: veiksmīgas diskusijas, klausītāju iesaiste un priekšnesuma izstrāde.

Bez minētā šlāger-kantrī-hiphopa “Es jau braucu” nenobriedušāko padsmitnieku prātiem noteikti patiks arī dziesma “Vālodze” ar dažnedažādiem “izglītojošiem” tekstiem, tostarp “p****ies līdz man ir krāns zils” un draudiem “aizvest visus mazos reperīšus uz skolu, iedot viņiem p***i, aizvest pie direktora un nostučīt muterītei”. Apskatnieks gan gribētu atzīmēt citus gabalus. Kā visai asprātīgs ir jāvērtē “Apsēsties” - ironisks stāsts par 23 gadus veca jaunieša diskusiju ar 90 gadus vecu pilsoni sabiedriskajā transportā (cerams, ka tikai domās…), tāpat no tekstu viedokļa interesantas ir “SOS” un “Vecrīgā viens”, bet abi skiti - parodijas par “Zelta mikrofona” apbalvošanas ceremoniju - ir vienkārši dievīgi, tos vajadzētu samiksēt kopā un izdot atsevišķā skaņdarbā!

PRET. Par šī tandēma muzikālo (ne)vērtību viss sen ir skaidrs, par to vairs nav jautājumu, tomēr “Godavārd5” sakarā pārdomas rada kaut kas cits - vai albumā iekļautais skaņu materiāls Priekameitu Senča auditorijai tomēr nav par gudru? Tekstos var nolasīt smalku ironiju, bet, lai to saprastu, ir jādomā, ko diez vai kāds vēlēsies. No otras puses - gan klausāmie agregāti aizķersies aiz kopošanās slavinājumiem, tā kā viss būs labi.