RECENZIJA: Loreta Reide “Vers Libre”
Jauniņā Loreta Reide skaļi sevi pieteica uz latvju mūzikas skatuves jau tad, kad viņai bija tikai 15 gadu, un klajā nāca minialbums “Ieroči” ar četrām dziesmām – tas bija 2020. gada maijā. Tolaik sīvā konkurencē Loreta ietika Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” gada debitantu Top 5, savukārt vēlāk viņa popmūzikas aprindās atzīmējās ar tādiem singliem kā “Stāvi manā priekšā tu” un “Peldētājs”. Jau pirms trīs gadiem Loreta pārsteidza ne tik daudz ar muzikālajām dotībām (lai gan arī ar tām), cik nobriedušo domāšanu un pārliecinošo izturēšanos, kas lika domāt, ka šī meitene tālu tiks. Un ir tikusi ar’ - šobrīd Loreta Berlīnē studē skaņu inženieriju radošo industriju un tehnoloģijas institūtā “Catalyst”.
Studiju ietvaros Loreta šā gada sākumā izdeva EP ar kompozīcijām angļu valodā, taču tā bija tīrā elektronika, savukārt albums “Vers Libre” ieturēts vidējam klausītājam daudz saprotamākā elektropopa stilistikā.
“Tik patiesa es neesmu bijusi nekad un nevienā savā darbā,“ apgalvo Loreta.
“Albums atspoguļo aizvadīto divu gadu emocijas. “Vers Libre” ir dzejas jēdziens, kas apzīmē impulsīvus, nejaušus domu gājienus. Kaut arī albumu caurvij viena izjūta, tomēr katra no dziesmām ir kā atsevišķs impulss. Iepriekš ietekmējos no citiem cilvēkiem un veidoju sadarbības (Loretas pirmais EP tapa sadarbībā ar Agnesi Rakovsku, dziesma “Peldētājs” ar Reini Briģi utt. - aut.), bet šoreiz visu, sākot no teksta, mūzikas līdz ierakstam, radīju pati - tas ir intīms albums. Šī divu gadu pauze man palīdzējusi atrast to virzienu, kuru es pati gribu iet, un pa šo laiku arī mani klausītāji ir izauguši. Vēlos, lai mēs turpinātu augt kopā.”
PAR. Pēdējās pāris reizes redzot Loretu uz skatuves “dzīvajā”, šķita, ka viņai vairs nepatīk tas, ko viņa dara, un labākajā gadījumā meitene pilnībā pievērsīsies darbam pie producenta pults, tomēr acīmredzot tas liecināja par muzikālajiem meklējumiem, kuri ir beigušies vai arī raduši jaunu gultni - tas priecē. “Vers Libre” pierāda, ka izglītošanās Rietumos nāk par labu kaut vai no skaņrades tehniskās puses, jo Loretas darbs šajā ziņā izklausās ļoti pārliecinoši.
Par muzikālo sadaļu - tas tiešām ir ļoti intīms albums, taču tas nenozīmē, ka to nevar klausīties jebkurš klausītājs un bez iepriekšējas sagatavošanās (un atbilstoši “loretīga” noskaņojuma). Piemēram, “Ar svešiniekiem” un it īpaši “Priekšpilsēta” - ļoti stilīgas un uzrunājošas dziesmas! Radiostacijām varētu piedāvāt “Gulbjus”, pat hronometrāža ir atbilstoša. Interesants ir albuma ievads jeb intro “Gadalaikus”, kas patiesībā ir pusotru minūti gara kompozīcija ar vokālu, bet šāds piegājiens līdz šim nebija manīts. Kopumā - cerīgi, Loreta turpina savu izaugsmi!
PRET. Loretas vokāls gandrīz visa albuma gaitā šķiet mazliet tāds kā pabailīgs, čukstošs - iespējams, tas domāts intīmās noskaņas pasvītrošanai, taču vienalga prasītos drošāku dziedājumu, ko pieprasa arī elektropopa stilistika.