Svētdiena, 28.aprīlis

redeem Gundega, Terēze

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

Osokins izziņo savu šogad vienīgo solokoncertu Rīgā un koncertus Latvijā

© Publicitātes foto

Vasarā un rudenī gaidāmi daudzveidīgi Andreja Osokina koncerti Rīgā, Ventspilī, Daugavpilī un citviet Latvijā. Tie būs gan solokoncerti, gan programma “Trīs Osokini” kopā ar tēvu Sergeju un brāli Georgiju Dzintaru koncertzālē, gan poētiskais koncerts “Sapņi par klavierēm” ar Čulpanu Hamatovu Daugavpilī un citi.

Pavisam drīz, 21. jūlijā, Andreja Osokina virtuozo klavierspēli būs iespēja dzirdēt Jūrmalas festivālā Dzintaru koncertzālē, kur notiks šogad vienīgais Osokinu dinastijas koncerts “Trīs Osokini” - tajā Andrejs uzstāsies kopā ar tēvu Sergeju un brāli Georgiju.

Taču iespaidīgākais pasākums būs 30. septembrī Melngalvju namā, kur notiks Andreja Osokina solokoncerts, kas veltīts komponistam Friderikam Šopēnam un līdz šim jau izskanējis dažādās zālēs Latvijā un Igaunijā, bet vēl ne reizi Rīgā. Programmā iekļautas gan iemīļotas Šopēna miniatūras - valši, mazurkas un etīdes, gan lielās formas darbi - balādes un polonēzes. Koncertprogrammu Andrejs Osokins atskaņos uz jaunā no Vācijas atvestā “Yamaha CFX” koncertflīģeļa modeļa, kas pirmo reizi būs dzirdams Latvijā un ko speciāli šim koncertam sagatavos klaviermeistars no Japānas. Andrejam Osokinam ir īpaša saikne ar šo instrumentu, jo viņš bija viens no pasaulē plaši pazīstamiem pianistiem, kuri bija iesaistīti tā tapšanas procesā - katram no viņiem bija iespēja “Yamaha” pārstāvniecībās Vīnē un Hamburgā spēlēt uz šī instrumenta prototipiem, novērtēt to skanējumu un ieteikt uzlabojumus tā tālākai izstrādei.

Andrejs Osokins: “Šis koncerts man būs ļoti īpašs gan tādēļ, ka Šopēnam veltīto koncertu spēlēšu Melngalvju namā, kur ir ļoti grezna, bet tajā pat laikā intīma gaisotne, gan tādēļ, ka to izpildīšu uz jaunā flīģeļa, uz kuru vienmēr varu paļauties. Šī instrumenta romantiski daudzveidīgā skaņa, kas trāpīgi atbilst Šopēna ģeniālajai mūzikai, dod iespēju veidot ļoti emocionāli piesātinātu programmu. Tā būs mūzika, ko Šopēns rakstīja emigrācijā, kur nokļuva pēc cariskās Krievijas uzbrukuma Varšavai, un tajā izpaužas viņa dziļā mīlestība pret dzimteni, kas, manuprāt, lieliski sasaistās ar mūsu laiku, kad neskaitāmiem ukraiņiem Krievijas agresijas dēļ nācies pamest savu zemi, lai dotos bēgļu gaitās.”