Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: All Day Long “Divas ielas”

© Publicitātes foto

Nedēļas nogalē Tallinas kvartāla “Tu jau zini kur” angārā ar nelielu pankroka mūzikas festivālu tika svētīta pašmāju “ska-punk” grupas “All Day Long” jaunā albuma klajā nākšana. Ņemot vērā to, ka paši gaviļnieki uzstājās pēc tādām jaudīgām apvienībām kā “ŠŅK”, “Calico”, “PND” un “Oranžās Brīvdienas”, un - kas nav mazsvarīgi! - pēc kaut kur netālu TV ekrānos vai mobilajos telefonos noskatītās Latvijas izlases uzvaras pār Kazahstānu hokejā, skaidrs, ka visiem sanākušajiem garastāvoklis bija varen labs un mūzikai atvērts.

“All Day Long” ir viena no Latvijā vecākajām joprojām aktīvajām “ska-punk” žanra grupām, kas savu darbību sāka tālajā 1998. gadā, kad vairāki pamatskolas beidzēji apvienoja savu entuziasmu pret instrumentu spēli un aizraušanos ar pankroku. Atklājot Jamaikas “ska” ritmus un to veiksmīgo sadzīvošanu ar pankroka stilistiku, vēlāk grupai pievienojās arī pūšamo instrumenti speciālisti (3 gab.), kuri turklāt koncertos tiek likti skatuves priekšplānā. Kopš grupas rašanās nospēlēti akurāt 349 koncerti septiņās Eiropas valstīs (šādu statistiku piedāvā paši “All Day Long” - gribiet ticiet, negribiet neticiet!), taču tikai 2017. gadā dienasgaismu ieraudzīja pirmais “All Day Long” albums. “Beidzot laiks nākamajam ierakstam un tajā grupa atkāpjas no ilggadējās tradīcijas dziedāt tikai angļu valodā - vairākas (ja precīzāk trīs no astoņām - aut.) jaunā albuma “Divas ielas” dziesmas skan latviski,” informē grupas pārstāvji.

Albuma māksliniecisko noformējumu radījis mākslinieks Kaspars Groševs, ieraksta pēcapstrāde veikta Valmierā, “Hodila” studijā pie Ģirta “Lomika” Laumaņa.

PAR. Šis albums varētu radīt lūzumu jau ceturtdaļgadsimtu pastāvošās grupas darbībā, turklāt ar pozitīvu ievirzi, un tas pateicoties minētajām dziesmām latviski. Arī angliskie gabali nav slikti, kas it īpaši sakāms par “Ocean Of Love” un “Shady Girl”, tomēr arī koncertā publika uzstājīgi pieprasīja tituldziesmu “Divas ielas”, savukārt apskatnieka vērtējumā vēl labāka par to ir “Kabatas revolūcija”, kas iebliež pa galvu un iesēžas tajā uz ilgāku laiku. Un arī dziesma “Vakar” - kas gan var būt patiesāks par tajā pausto “Vakar es jutos sūdīgi un nesapratu, kā man tālāk būt / Tad nāci tu un izkrāsoji manu dienu - saku tev paldies, ka esi man! / O, alkohol, jā, tu man dari labi! / Bez tevis nav dienas labākas!” - attiecīgās aprindās un attiecīgos gadījumos šis droši vien kļūs par himnu! Ja “All Day Long” tā turpinās, viņi var savākt “Oranžajām Brīvdienām” skaitliski līdzīgu fanu pulku.

PRET. Un tiešām vajadzēja ceturtdaļgadsimtu, lai saprastu, ka Latvijai piemērotākas ir dziesmas latviski? Viena albuma ietvaros angliskais un latviskais repertuārs tomēr disonē - tas ir lielākais “Divu ielu” mīnuss. Savukārt koncertos šai daudzgalvainajai vīru apvienībai vajadzētu izvirzīt citu “frontmenu” vai arī esošajam nodrukāt priekšā scenāriju uz lapiņas, bet tas jau ir cits stāsts…