Pagājušās nedēļas karstākā latvju mūzikas ierakstu novitāte un intriģējošākā atgriešanās – savulaik populārās rokgrupas “R.A.P.” (vēl iepriekš - “Rāpuļi ar putniem”) līdera Arta Dvarionas projekta Lapsene pirmais (neceļas roka to saukt par debijas) albums ar astoņām dziesmām. Tās radītas gada laikā kopš Arta pirmā singla “Tukšpauris” publiskošanas 2022. gada aprīlī. Pirms tam Artis bija ieturējis lielmeistara (vai “Guns’ N Roses”) cienīgu pauzi, no aktīvās rokmūzikas skatuves nozūdot pat uz 12 gadiem.
“Tukšpauris”, “Dziesma par krupju rīšanu”, “Ēnu kabinets (Kas dārzā)”, kopdarbs ar Juri Kaukuli dziesmā “Tumsa lien (Div’ dūjiņas)” un tagad arī kopā ar Ozolu ieskaņotais “Man nav bail” - tie visi ir radiostacijās jau iepriekš nokļuvušie singli no jaunā albuma. “Viena no svarīgām albuma šķautnēm, kuru gribas izcelt, ir pieci dažādi producenti, kas strādājuši pie dziesmām,” norāda Artis Dvarionas. “Šis ir projekta formēšanās albums, un tā tapšanas laikā iedvesmu apzināti smēlos no stilistiski un žanriski ļoti dažādiem māksliniekiem, kas ietekmējuši manu muzikālo gaumi. Un man šķita svarīgi šo konceptuālo dažādību papildu iekrāsot ar vairāku producentu līdzdalību albuma ierakstā.”
Albuma dziesmas producējuši DJ Rudd (Rūdolfs Budze), Arnis Račinskis, JJ Lush (Jānis Jačmenkins), Kristaps Ērglis un Reinis Briģis.
Visu dziesmu līdzproducents ir Artis Dvarionas. Albuma dziesmu tekstu radīšanā piedalījušies Mikus Frišfelds, Igo, Arnis Račinskis, Reinis Briģis un Ozols (Ģirts Rozentāls). Praktiski visi pieminētie (un vēl ģitārmonstrs Mārcis Vasiļevskis) piepalīdzējuši šo albumu arī iespēlēt, bet turpmāk pie darba tikšot likta Lapsenes pavadošā komanda Mikus Ģērmanis - ģitāra, Eduards Zagainovs-Veinbrants jeb Čikijs - bass (iespējams, daudzi viņu atminas no muzicēšanas “Double Faced Eels” sastāvā) un Miks Riekstiņš - bungas.
PAR. Nebija šaubu, ka Arta jaunais albums būs labs un izdevies, un tāds tas arī ir! Stilistiski - kaut kas starp augumā mazā, bet neganti ekspresīvā vokālista iepriekšējiem projektiem “R.A.P.” un “Tā Tā Tā” ar uzsvaru uz pirmo. “Ēnu kabinets (Kas dārzā)” - kārtīgs un pamatīgs roka blieziens, “Tumsa lien” un elektronizētais “Tukšpauris” - tas pats. Nav ne vainas arī “krupjurīšanas” dziesmiņai un kopdarbam ar Ozolu, bet apskatniekam patīkamākais pārsteigums bija albumu ievadošais gabals “Trausli vibrē gaiss” (te instrumentālo pavadījumu nodrošinājis JJ Lush), kas skan teju kā no “R.A.P.” albuma “Maize” (2005) paņemts, tikai bikiņ “elektrizēts”. Līdzīgs vērtējums ir arī par dziesmu “Saules karalis” - abos gadījumos ļoti uzrunājošs ir ģitārskanējums. Šovasar Lapsene koncertos klausītājiem “noraus jumtu”, tad redzēsiet!
PRET. Šobrīd visā pasaulē muzikālā mode ir pāriet uz saturiski īsākiem albumiem, un arī Lapsene tam pielāgojies - tikai 27 minūtes. Taču bēda tāda, ka četras (nu jau piecas) no astoņām albumā iekļautajām dziesmām iepriekš jau izskanējušas singlu formātos, līdz ar to šis garadarbs vairs nav uztverams kā albums, bet kā Lapsenes labāko (jo vienīgo) dziesmu apkopojums. Neesi vēl īsti ieskrējies Lapsenes daiļrades izvērtēšanā, kā - viss, albums beidzies, kur tad te bija tie jaunumi?! Turklāt apskatnieka gadījumā “Spotify” piecos gadījumos no sešiem kā ieteicamāko dziesmu muzikālā vakara turpinājumam piedāvāja “Autobuss debesīs” sacerējumu “Viena meita govi slauca”…
