RECENZIJA: Alum Alu “Alum alu”

© Publicitātes foto

Uz valsts svētkiem iederīgi būs paklausīties kādu etnomūzikas kolektīvu, it īpaši jau tad, ja tam ir tik “garšīgs” nosaukums – riebīgie laika apstākļi diemžēl neļaus šo klausīšanās procesu savienot ar pikniku brīvā dabā, kas būtu pavisam skaisti.

“Alum Alu” sastāva ziņā ir ļoti raibs kolektīvs, par ko plašu informāciju var gūt arī albuma tituldziesmā. Šīs grupas pirmsākumi radušies Covid-19 pandēmijas brīvbrīžos, 2020. gadā, kad “Alum Alu” vokālists un ģitārists Aleksis Uss (ex-“Puzzle Circus”) un nu jau ilgus gadus Latvijā dzīvojošais Britu salu pavalstnieks, kroga “Ļeņingrad” apmeklētājiem labi pazīstamais mandolīnists Saimons Čisums (ex-“Loreley”) satikās uz draudzīgu saspēli bārā, kurā iepriekš bija darbabiedri.

Drīz vien saspēles kļuvušas regulāras un grupai pievienojies basģitārists Aleksejs Povhs un bundzinieks Kaupo Ouzurakis (ex-“Kailā Patiesība”), bet pērn sastāvs paplašināts ar papildu vokālisti un tamburīna pārvaldītāju Elīnu Elleri (“Saucējas”, “Banga”), turklāt sadarbībai regulāri pieaicināti ģitārists Edgars Jercums (grupa “Dziļi Violets”) un vijolniece Egija Laura Preise. Kopā sākts veidot programmu, kas iedvesmota no tādiem pašiem mīļiem māksliniekiem kā “Gogol Bordello” un Gorans Bregovičs, cieņā turot arī romu un Balkānu tautu tradicionālo izpildījumu, ko mācījušies no ansambļiem “Kalyi Jag” un “Ando Drom”.

“Romu un Balkānu tautu mūzikas iedvesmoti, “Alum Alu” jau trešo gadu koncertē Rīgas kafejnīcās un dažādos Latvijas festivālos, tādējādi iegūstot atpazīstamību daudzu alternatīvās mūzikas cienītāju vidū,” teikts viņu vizītkartē. “Grupas enerģiskā “gypsy-punk” uzstāšanās ātri vien izraisa vēlmi kustēties un pievienoties dejas placī pat pirmreizīgiem klausītājiem. Spēlējot gan latviskotas romu tautas dziesmu versijas, gan populārākas Balkānu dziesmas, kā arī dziesmas krievu un angļu valodās, “Alum Alu” veido muzikālu ceļojumu, kas saistīts ar romu tautas un citām diasporām tālu ārpus Austrumeiropas robežām.”

Nu klajā nācis arī debijas albums, kas ierakstīts sadarbībā ar producentu Ģirtu “Lomix” Laumani viņa studijā “Hodila Records” Valmierā. Kopumā 13 skaņdarbi, kas lielākoties ir Balkānu reģiona un Ungārijas romu dziesmas, kuras pārtulkotas latviski un pārvērstas par jautrām folkroka melodijām. Vēl albumā iekļauta arī Ukrainas ebreju dziesma “Limonchiki” un grupas “Markschneider Kunst” dziesmas “Kvasa Kvasa” kaverversija. “Gaidāmā vasara grupai būs nudien aizraujoša, spēlējot dažādās Latvijas koncertvietās un tālāk!” sola “Alum Alu”. Nav iemesla neticēt. Iesākumā gan ar koncertu jāsvēta šī albuma klajā nākšana, un tas notiks 27. maijā - “Alum Alu” dzimšanās vietai no īpašnieku viedokļa radniecīgajā kultūras namā “Atmoda”.

PAR. Nudien ir pārsteidzoši, cik ātri “Alum Alu” no nopietni par pilnu neņemamas (piedodiet…) apvienības ir kļuvusi par grupu, kura izklausītos iederīgi pat Valmiermuižas etnomūzikas festivālā! Patiks Balkānu mūzikas lietpratējiem, kā arī visiem tiem, kuri klausās pašmāju mūziku amplitūdā no “Bad Habits” līdz “Rahu The Fool”. Dzīvespriecīgi un individuāli meistarīgi, šie vīri (un dāma) radīs labu garastāvokli jebkurā pasākumā.

No albumā iekļautajām dziesmām pirmām kārtām gribētos izcelt sprigano “Vientuļš eju”, kurā samanāmas arī asākas rokmūzikas pazīmes, jestro “Tā čigāniete” un latviskās “Jāni, Jāni” un “Dodiet ceļu, palaidiet!”, kas labi apvieno dažādu tautu tradīcijas. Vēl arī “Manu mīļo meitenīt”, kurā (un arī citās dziesmās) meistarīgi izpaužas Elīna. No informatīvā viedokļa ļoti labs risinājums ir ne tikai tituldziesma, bet arī albumu noslēdzošā “Ļeņingradas pagrabā”, kurā detalizēti izstāstīta “Alum Alu” rašanās vēsture - kā Alekss šajā krogā lējis dzērienus, bet Saimons šmorējis burgerus, līdz nolemts spēlēt “klejotāju mūziku”, “lai visi justos ļoti pozitīvi”, un Herbe šādam cēlam mērķim atļāvis mēģināt kafejnīcas telpās un pat aizdevis inventāru. Viss skaidrs!

PRET. Visiem zināmu apsvērumu dēļ šobrīd subjektīvi krīt uz nerviem gandrīz viss, kas tiek izpildīts krieviski, tāpēc arī “Limonchiki” un “Kvasa Kvasa” galīgi neiet pie dūšas. Protams, ne visiem patīk un daudziem varbūt pat absolūti nepatīk “gypsy” mūzika - tiem šo albumu būs grūti klausīties. Kā šo rindu autoram.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.