Karstākais jaunums pasaules mūzikā – pagājušās nedēļas nogalē klajā nākušais leģendārās britu grupas “Depeche Mode” piecpadsmitais studijas albums (tā priekštecis “Spirit” tika izdots pirms sešiem gadiem), kas ir pirmais pēc “DM” līdzdibinātāja Endrjū Flečera nāves. Ažiotāža par šo darbu tika sacelta milzīga, un arī pie mums “DM” fani pulcējās Vecrīgā esošajā “DM Bar Riga”, lai kopīgu noklausītos (un droši vien arī apmazgātu) “Memento Mori”.
Jaunajā albumā iekļauts ducis Martina Lī Gora sarakstītu kompozīciju, to producējis Džeimss Fords. Pirmais tā singls “Ghosts Again” nepilnas diennakts laikā interneta platformā “YouTube” sasniedza 1,3 miljonus (!) skatījumu, bet šobrīd tas jau savācis 11 (!) miljonus skatījumu un tas tikai aptuveni mēneša laikā! Nav šaubu, ka arī visa albuma komerciālie rādītāji uzleks debesīs un pēc tam arī kosmosā, pat neraugoties uz to, ka prestižākie mūzikas izdevumi tam lielākoties vienu zvaigznīti tomēr ir noskauduši.
Martins Lī Gors: “Mēs sākām strādāt pie šī projekta pandēmijas sākumā, un tā tēma ir iedvesmota no šī laika. Pēc Endija Flečera aiziešanas no dzīves nolēmām turpināt, jo esam pārliecināti, ka viņš to būtu vēlējies, un tas patiešām ir piešķīris projektam īpašu nozīmi.” Deivs Gahans piebalso: “Endijam jaunais albums būtu paticis. Priecājamies ar to padalīties [ar klausītājiem], un nevaram vien sagaidīt, kad varēsim to prezentēt arī “dzīvajā”.”
Jāatgādina, ka līdz ar albuma iznākšanu “Depeche Mode” dodas savā deviņpadsmitajā pasaules tūrē, tās ietvaros spēlējot gan solo koncertus, gan piedaloties festivālos. Kopumā tiks nospēlēti 45 koncerti, no kuriem viens notiks arī tepat kaimiņos Tallinā - 6. augustā.
PAR. “DM” fani visā pasaulē savās viedokļu apmaiņas vietnēs aktīvi diskutējuši par jaunā albuma kvalitātēm, un jebkurš, kam ir paaugstināta interese par šo tēmu, var pārlapot kaut vai mūsu pašu šīs grupas cienītāju atsauksmes sociālajos tīklos. Taču īsumā - ir patiess prieks, ka “Depeche Mode” joprojām “nehaltūrē” un neizdod albumu tikai izdošanas pēc ar domu “mēs te jums kaut ko iespēlēsim, gan jau jūs tāpat to klausīsieties, pirksiet un nāksiet uz koncertiem”. Ir gan atbilstošā noskaņa, gan īpašais “DM” rokraksts. Ja par dziesmām, tad, protams, jāizceļ “Ghost Again”, lai gan pēc kopējās noskaņas tā pat krīt ārā no albuma visai depresīvā konteksta. Vēl - albuma “kosmosīgā” ievadošā dziesma “My Cosmos Is Mine”, teicami elektronizētā “My Favourite Stranger” un hipnotiskā “Never Let Me Go”, ar kaut ko aizķert spēj arī “People Are Good” un melodiskā “Always You”. Daudzi fani atzīmē arī vienīgo šajā albumā Gora iedziedāto gabalu “Soul With Me”, bet apskatnieks šim viedoklim gan nekādi negribētu pievienoties.
PRET. Protams, var līdz nelabumam diskutēt, vai “DM” bija labāki “Construction Time Again”, “Black Celebration” vai “Music For The Masses” (šis ir apskatnieka Nr.1!) laikos, varbūt “Violator”, “Ultra” vai “Exciter” gados, bet varbūt “Delta Machine” un “Spirit” ir nobriedušākie albumi, var prātot, ka “DM” bez Alana Vaildera, varbūt arī Flečera, vairs sen nav tie utt., u.t.jpr. - tas viss varētu tā būt un varētu arī nebūt, bet tam nav nozīmes, jo ir 2023. gads. “Memento Mori” gadījumā traucē vienīgi pārlieku tumšās noskaņas un teicamu gabalu salīdzinoši mazais īpatsvars - tas arī viss. Šis pasākums mazliet garlaiko.
