RECENZIJA: Zelma “Diamond Dust”
“Dimantu putekļi ir gaisā!” piesakot savu jauno garadarbu, sociālajos tīklos 1. martā lepni ziņoja harizmātiskā mūziķe Zelma Jēgere, kas vairāk pazīstama kā repere Viņa. Šoreiz gan Zelmas trešajam studijas albumam ar repu nav nekāda sakara (patiesībā pēdējā laikā vispār viņas mūziku ar repu vairs saistīja tikai atmiņas) – tas ir “grūvīgs”, melanholisks albums ar astoņām kompozīcijām (viena gan ir kaut kas nesaprotams 11 sekunžu garumā).
Par Zelmas, pēc pašas teiktā, “spēcīgiem un nedaudz tumšākiem soļiem pretī pavisam jaunam skanējumam” liecināja jau topošā albuma pirmais singls, 2020. gada rudenī izdotais “Blue” (tas albumā beigu galā izvēlēts par ievadošo gabalu), kas tapis kopā ar elektroniskās mūzikas producentu Kashuku. Vēl viens spilgts pieteikums bija pērn “Supernovai” iesniegtā dziesma “How”, kas arī ir radusi vietu albumā. Pēc abiem minētajiem gabaliem klausītāji var aptuveni nojaust “Diamond Dust” kopējo ievirzi. Iespēlēt šo albumu Zelmai palīdzējuši viņas pavadošā sastāva mūziķi no Jāņa Bukuma brigādes Arturs Liede, Andrjus Jaņuns un Filips Batarags, dziesmas “In The Dark” ierakstā piedalījies Ralfs Eilands.
Ja tā padomā, tad īpaši brīnīties par šādu Zelmas sānlēcienu nevajadzētu - uz lielās skatuves taču viņa parādījās, darbojoties elektroniskajā projektā “Bandmaster” kopā ar DJ Rudd (Rūdolfs Budze) un producentu Andi Ansonu.
Toties par savu pirmo albumu, 2016. gadā nogalē izdoto EP “Elpo”, Viņa saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” labāko debitantu kategorijā, jau personificējoties kā repere. Piederību hiphopa saimei Zelma vēl vairāk stiprināja ar albumu “Mildas īstais vārds ir Zelma” (2019). Taču arī tolaik Viņas kompozīcijas nebija reps šī termina ierastajā izpratnē, turklāt vēlāk Zelma pārsteidza vēlreiz un atkal veica sānlēcienu, uzsākot koncertēt kopā ar “bukumiešiem” un jau piesakoties kārtīgas rokmūzikas lauciņā, lai arī izpildīja tās pašas dziesmas, kuras klausītājiem bija kļuvušas pazīstamas kā hiphopa gabali. Kā agrāk izteikusies pati Zelma, “kad rakstu savas dziesmas, nekad nedomāju par to, kādā žanrā tās ietilps, vai to, kādu skanējumu no manis kāds sagaida - katra dziesma top, vadoties tikai un vienīgi pēc iekšējās sajūtas un intuīcijas.” Nav šaubu, ka tā viņa darījusi arī šoreiz.
PAR. Zelma ir spilgts piemērs tam, ka ar harizmu un personības spēku var daudz panākt - lai gan “Dimanta putekļi” ir pavisam citas stilistikas darbs, tas vienalga spēj suģestēt. Ja par albumā iekļauto skaņu materiālu, tad jāatzīst, ka arī vēl un vēlreiz to klausoties “How” ir līdz neprātam velnišķīgi skaista dziesma, taču apskatnieka šī albuma nenoliedzams Nr.1 ir kaut kur iepriekš (koncertos?) jau dzirdētā “Storm”. Interesanta ir arī skaistā, ar pūšamo instrumentu solo bagātinātā “Light Go Out And Streets Turn Red”, enerģētisko lādiņu albumam piedod “In The Dark”, pareizo noskaņu - “Blue”, savukārt noslēdzošā “Crown Jewel” ir tik stilistiski atšķirīga, ka liek neticībā pārbaudīt, vai “Spotify” gadījumā nav izstrādājis kādus jokus un uzlicis citas mūziķes albumu. Pats dīvainākais - lai gan “Diamond Dust” laikam ir iecerēts kā melanholisks darbs, skumt to klausoties nemaz negribas. Un arī nevajag.
PRET. Gribētos tomēr cerēt, ka Zelma atgriezīsies pie pēdējos gados pārbaudītā roka skanējuma, kas tik perfekti izklausās koncertos. Vai arī vismaz neaizeksperimentēsies kaut kur vēl tālāk - ej nu zini, ko no viņas vēl var sagaidīt…