RECENZIJA: Boriss Čorkins un Gulbīši „Mīlas dziesmu izlase”
Lai nu ar ko katram asociētos grupa ar nosaukumu “Boriss Čorkins un Gulbīši”, tas caurcaurēm ir “underground” tā vistiešākajās izpausmēs. Nupat grupa izdevusi savu debijas albumu, taču nevarētu teikt, ka par to ir ļoti daudz informācijas – pat noklausoties šīs trijotnes viesošanos Radio NABA raidījumā “Bitīt matos”, īpaši lielāka skaidrība neradās.
“Esam grupa no Valmieras, savācāmies 2021. gada rudenī. Spēlējam trokšņainu roku, pankmūziku, brīžiem kantrī. Albumu ierakstījām šoziem, pa divām sesijām (lielākoties dzīvajā),“ par sevi un jauno albumu saka valmierieši. Šis “lielākoties dzīvajā” esot noticis… Valmieras gaļas kombinātā. Grupas galvenais vīrs ir vokālists/ģitārists Boriss Čorkins, pie basa ir puisis zem segvārda Skelets, savukārt bungas pārvalda Dzintars jeb Dzinis. “Nāc uz koncertiem vai paliksi bez pirkstiem!” Bandcamp profilā draudzīgi aicina Boriss Čorkins ar “gulbīšiem”. Viņi ir manīti klubos “Depo” un “Republika”, interneta plašumos var atrast arī pa kādai dziesmas videoversijai. Starp citu, šo sestdien, 4. martā, Boriss Čorkins (un vēl arī Jānis Vārna, Māra Dagne un “Pikniks ar rajonu”) “Republikā” būs klausāms solovariantā.
PAR. Par saviem ietekmes avotiem valmierieši sauc grupu “Graždanskaja oborona”, ko viņu skanējumā tiešām var samanīt, turklāt visai atzīstamās līdzībās. Labākais gabals ir “Karātavu roks”, var ieteikt noklausīties arī “Čūskuli”, savukārt ar dziesmu “Pelēns iedzina ziloņus stūrī” gan uzmanieties - ārkārtīgi stulbs gabals, taču tam piemīt tendence “iesēsties” galvā un uz ilgu laiku. Jāuzslavē radošais piegājiens albuma vāciņa noformējumā.
PRET. Kā var mūsdienu tehnoloģiskajā laikmetā dabūt gatavu ierakstu tik atbaidošā kvalitātē - “gulbīši” speciāli centušies, vai kā?! Iespējams, ka dziesmām ir interesanti teksti, par ko liek domāt to iztēli rosinošie nosaukumi, piemēram, “Ļeņina līķa balzamēšana”, “Eksorcisms” un/vai “Mīmiķis”, taču tos ir praktiski nereāli saprast. Taču pats sliktākais - kaut kā šis viss neaizrauj…