RECENZIJA: Suņu barība “Āgenskalna kosmonauti”
Minimālistiskās sintīmūzikas grupa “Suņu barība” (nejaukt ar “Suņu stundu”!) ir kārtējais raidījuma “Bitīt matos” atklājums – šī skolēnu elektroniskā grupa studijā pie Dambja un Blicsona viesojās janvāra beigās.
“Āgenskalna kosmonauti” ierakstīts mājas apstākļos laikā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam, kad grupā vēl skatījās trīs dalībnieki, bet nu tajā palikušas tikai divas 14 gadus jaunas meitenes - mākslas skolas audzēkne Petra (viņa spēlē sintezatoru) un Alise, kura mācās mūzikas skolas klavieru klasē (arī spēlē sintezatoru un dzied). Grupas izveide notikusi ļoti vienkārši, Alises vārdiem runājot, “kādā vasarā izdomāju uztaisīt grupu, jo nebija, ko darīt”. Albumā iekļauti astoņi skaņdarbi, tostarp “Miega zāles”, kas sabijis “Radio NABA” rotācijā, kā arī “Palīdzi man, Buratīno”, kas ir Margaritas Vilcānes 1965. gadā izpildītās padomju komponista Vladimira Hvoiņicka dziesmas kaverversija. Kāpēc meitenes sadomājušas veidot kaverversiju šai melodijai, kuru, iespējams, nav dzirdējuši pat daudzi no 60. - 70. gadu estrādes mūzikas cienītājiem, tā arī netapa skaidrs (laikam tā skanējusi tēva ierakstos), taču sadabūt tās oriģinālu ierakstāmā veidā tiešām bijis titānisks darbs, jo vārdi un notis internetā nav pieejami.
Starp citu, 4. februārī notika “Āgenskalna kosmonautu” prezentācijas koncerts, taču pirms tā par šo pasākumu nebija jēgas vēstīt, jo koncerts notika… pašu meiteņu dzīvoklī. Uzaicināto viesu vidū - draugi, kaimiņi, vecāki un viņu pieaicinātie cilvēki. Ja vēlaties par šīm jaunajām mūziķēm un viņu grupu uzzināt kaut ko vairāk, izmantojiet vietni “Bandcamp” un nekādā gadījumā neveiciet meklējumus ar grupas nosaukuma palīdzību, ja vien nevēlaties turpmākos mēnešus atkauties no dažādas suņu barības reklāmas piedāvājumiem…
PAR. Prieks, ka meitenes tik nopietni pieiet dziesmu tekstiem - tie tiek piemeklēti skanīgi, ar atskaņām, turklāt lielākoties priekšroka dota sevi jau pierādījušies dzejdariem (ir dziesmas arī ar pašu sacerētiem vārdiem), piemēram, Rihardam Bargajam, Jāzepam Osmanim, Jurim Boiko. Starp citu, Juris Boiko te minams arī tādā sakarā, ka stilistiski “Suņu barības” darinājumus varētu attāli pielīdzināt “NSRD” daiļradei. Klausītāji kā labāko skaņdarbu atzīmē “Gaisa tiltu”, bet apskatnieks vēl varētu ieteikt “Tur tālāk no mājām”. Protams, arī “Miega zāles” ir ne velti vagojušas “Radio NABA” ēteru. Jāizsaka atzinība par muzikāli arheoloģiskajiem izrakumiem, atrodot Hvoiņicka “Buratīno”.
PRET. Alises vokāls brīžiem ir vienkārši nogalinošs - tā varētu izklausīties bez barības palicis un krāsns dūmenī iesprūdis suns… Taču kopumā negribas par albumu teikt neko sliktu, meitenēm taču vēl ir tikai 14 gadu.