RECENZIJA: Izslēdzējs “Vilks”

© Publicitātes foto

Pavisam drīz tiks sadalītas ne tikai Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons”, bet arī Latvijas Metālmūzikas gada balvas – pasākums notiks 11. martā (nevis 10. februārī, kā ziņots iepriekš) šādam notikumam atbilstošajā klubā “Melnā Piektdiena”. Uz gada debijas balvu pretendē arī grupa ar izteiksmīgo nosaukumu “Izslēdzējs”, kas pērn izdeva ripuli ar deviņām dziesmām, pēc hronometrāžas teju vai iekļaujoties EP rāmjos (25 minūtes).

Grupa “Izslēdzējs” dibināta 2019. gada sākumā, kad tikušies Kristaps un Oskars, iesākot eksperimentēt ar dažādiem panka un metālmūzikas žanriem, līdz atraduši pašreizējo skanējumu. Kāds tas ir? Lūk, tas jau ir grūts jautājums… Iespējams, ka tuvākie žanri varētu būt hārdkors un/vai metālkors, taču pilnīgi droši to apgalvot nevar. “Kad pirms trīs gadiem izdomājām nedaudz pamāžoties ar ģitārām, nedomājām, ka tiešām pienāks šī diena, kad varēsim teikt, ka sarakstījām pilnu albumu. Bet te nu tas ir - mūsu pirmais albis “Vilks”,” pēc sava garadarba izdošanas sociālajos tīklos vēstīja paši “izslēdzēji”.

Jāsaka, ka vēl pirms pāris gadiem “Izslēdzējs” tiešām izskatījās pēc “pamāžošanās ar ģitārām” - vismaz kā tādus apskatnieks viņus piefiksēja “Nemiera” festivālā. Taču pēc albuma izdošanas “izslēdzēji” jau bija pat atvēzējušies uz nelielu tūrīti, kopā ar igauņu “Pinkwave” paciemojoties Viļņā, Rīgā un Tallinā, tātad tā vairs nav nekāda māžošanās.

Ieraksts esot “tapis laikā, kad grupas dalībnieku privātajās dzīvēs notika lielas izmaiņas”, taču “neskatoties uz grūtībām, grupai izdevās saglabāt vienojošo aizraušanos ar alternatīvo mūziku.” ““Vilks” satīriski apkopo tajā laika redzēto un piedzīvoto. Albuma lirikas ir rakstītas no viduslaiku cilvēku perspektīvas, kam jāapraksta pasaule ap sevi,” šāds vēstījums tika lasīts pirms viņu viesošanās Dambja un Blicsona vadītajā raidījumā “Bitīt matos”.

PAR. Cik sanācis apspriest “Izslēdzēju” garadarbu ar metālmūzikas pazinējiem, visi kā viens ar apbrīnu atzīmē grupas straujo izaugsmi, un tas ir neapstrīdams fakts. Nikns, enerģisks albums, ko ar tīru sirdsapziņu var ieteikt noklausīties jebkuram smagās mūzikas piekritējam. Labākie gabali - metāliski “oldskūlīgā” “Miris vīrs” un griezīgais “Lāsts”, uzrunā arī “Galvu mednieks” un “Jaunavu bende”.

PRET. Lai gan visas kompozīcijas ir latviski, tikai pēc to nosaukumiem var aptuveni nojaust, par ko tajās ir vēstīts. Žēl, būtu interesanti sadzirdēt, ko vokālists grib klausītiem pastāstīt, piemēram, dziesmā “Mīzējs”, bet tas nav pat attāli iespējams.

Svarīgākais