Otrdiena, 5.marts

redeem Aurora, Austra

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Ieva Kerēvica “Romantika”

© Publicitātes foto

Pieredzējušās dziedātājas Ievas Kerēvicas jaunais mūzikas stāstu albums ar pašas radītu orģinālmūziku un vārdiem latviešu valodā – iepriekšējais bija pirms diviem gadiem klajā nākušais “Centerwise”, kas pie viena bija arī viņas debijas solodarbs. “Albuma saturs veidojies, balstoties mīlestībā uz popdžezu, soulu, ģitārmūziku un balādēm, kas dziedātājai ļauj izpaust sava vokāla krāsainību un niansētību,” tā šo jauno darbu piesaka mūziķes komanda.  

“Šis albums ir ļoti personisks. Tajā ir izteikts tas, ko vienkārši pateikt ir bijis neiespējami, taču mūzikas valodā - viegli. Mēs katrs vārdu “romantika” saprotam atšķirīgi, un katrs to jūtam savā unikālajā sajūtu skaņkārtā. Šīs dziesmas ir stāsti no manas pieredzes, kā arī vērojumi no citu cilvēku dzīvēm,” saka Ieva. Un vēl (no viņas Facebook rakstītā): “Katram jau mums tā [romantika] ir sava, ar saviem stāstiem, sajūtām un notikumiem. Manējos stāstus, notikumus un sajūtas varu tā pa īstam izteikt tikai izdziedot. Tas laikam man ir visdabiskākais veids savas iekšējās pasaules izpausmei.”

Šo astoņu dziesmu ierakstā piedalījušies Madars Kalniņš (klavieres), Norberts Skraucis (kontrabass), Jānis Kalniņš (ģitāra) un Artis Orubs (bungas). Albums ieskaņots ierakstu studijā “Aleja Records”, skaņu inženieris Reinis Kārkliņš. Plānots, ka šovasar“Romantika” tiks vesta tautās - būs “satikšanās ar skatītājiem klātienē, Latvijas romantiskākajās koncertvietās.”

PAR. Albums ir ļoti patīkams pārsteigums. Par Ievas Kerēvicas balss dotībām sen nav jautājumu, tās laikam vislabāk raksturot ar vārdu salikumu “cieņu raisošas”, taču šoreiz pārsteidz pats muzikālais materiāls - stilistiski krāsains, kurā nudien labi sadzīvo popdžezs ar ģitārmūziku, un kurā teicami izpaužas pavadošā sastāva profesionālisms. Ja citkārt Kerēvica propagandē elitārāku mūziku, tad šoreiz viņa ir “tuvāk tautai”, lai arī profesionalitātes latiņu zemāk nebūt nav nolaidusi. Ļoti eleganta ir tituldziesma “Romantika” (tajā tiešām nekas nav netīšām “aizgūts” no “Zemes stundas”?), uzrunāt spēj arī latino ritmiem bagātinātā “Saplēstās krūzes”, kā arī noskaņās gaišā “Es smaidīšu par sevi” ar meistarīgajām ģitāras partijām, taču apskatnieka absolūts Nr.1 ir stilīgā “Caur simtiem”, kuras iedziedāšanā piedalījies arī Atis Zviedris.

PRET. Tādas skaistas un pārnopietnas klavierbalādes kā “Piedošana” un “Jasmīnkoks” ar pārējām dziesmām kopā tomēr nelīmējas (vai arī otrādi). Šāda veida materiālam vajadzētu atsevišķu programmu.