RECENZIJA. Grab. "Svars"

Ar ļoti izteiksmīgo nosaukumu apveltītā grupa “Grab” ir jauns muzikāls projekts, kura autors, iniciators un līderis ir grupu “Tesa”, “Anna Kijevā”, “Līgas pH3” u.c. dalībnieks Kārlis Tone. Bez viņa šīs formācijas debijas albuma ierakstā “grabējuši” arī bundzinieks Artis Avotiņš un čelliste Sarma Gabrēna. “Ieraksts ir personiska, emocionāla refleksija par piedzīvoto plašā laika nogrieznī, pamatā koncentrējoties uz sevis apzināšanos un dažādiem mentāliem un emocionāliem stāvokļiem,” tā tiek pieteikts šis darbs.

Albumu “Svars” laika posmā no jūlija līdz oktobrim ierakstījis, producējis un miksējis pats Kārlis Tone “Hodila Records” studijā Valmierā ar Ģirta Laumaņa jeb Lomika palīdzību. “Ieraksta galvenie ietekmes avoti ir ASV 90. gadu alternatīvā rokmūzika, laikmetīgi eksperimenti elektroniskajā mūzikā, kā arī ungāru izcelsmes komponista Ģerģa Ligeti radītā mikropolifonijas tehnika,” skaidro pats tā autors. “Projekta skanējums un tā faktūra apzināti tiek veidota kļūdaina, haotiska, “nepareiza”, vietām ritmiski un tonāli neprecīza, un tiek izmantota kā albuma tēmu visprecīzāk raksturojoša metafora.”

Vēl jāpiebilst, ka ieraksts ir pieejams ne tikai straumēšanas platformās, bet arī audiokasetes formātā neatkarīgajā kasešu izdevniecībā “Sāpes skaņas” - jā, ir arī tāda. Kasetes vizuālo noformējumu veidojusi māksliniece Kristiāna Marija Sproģe.

PAR. Pamatīgi sagrabināts! Par albuma skanējuma un tā faktūras apzināto kļūdainību, haotiskumu un ritmisko neprecizitāti labāk par pašiem autoriem pat nepateiksi - tās viss patiešām arī ir. Patīkamus akcentus visā šajā “bardakā” ievieš Sarmas čells, brīžiem arī postmetāliskās ģitāras. Īpaši izcelt varētu kompozīcijas “Straume” ar garīgajām dziednīcām iederīgo noskaņu un “Dūc” ar 90. gadu īstās (īstās!) alternatīvās rokmūzikas skanējumu.

PRET. Klausoties šāda un līdzīga satura muzikālos garadarbus, parasti nāk prātā bērnībā lasītā Nikolaja Nosova grāmata “Nezinītis Saules pilsētā”, kur knēveļi bija sadomājuši jaunu muzikālo stilu - kakofonija, kas radās, vienkārši dauzot un plēšot instrumentus. “Grab” gan neatbilst pilnvērtīgai kakofonijas definīcijai, jo projekta pamatā tomēr ir kaut kas starp “noise rock” un postmetālu, taču uz to pusi velk…