RECENZIJA. Vintāža “Atmiņu lāse”
Laiks skrien ātri – izrādās, ka šogad muzikālajai apvienībai “Vintāža” aprit jau desmitā gadskārta, kas nozīmē, ka tās atskaņotajam repertuāram - vēl vairāk. “Šogad aprit 10 gadi kopš “Vintāža” sāka ceļu pie klausītājiem, no partitūrām restaurējot un maksimāli oriģinālajai iecerei izpildot latviešu estrādes mūziku. Pateicībā šī žanra skaņražiem, ieskaņots mūsu pirmais albums “Atmiņu lāse. Latviešu estrādes piezīmes”,” vēsta grupa.
Albumā izvēlēti “15 autoru skaņdarbi, kas vistiešāk raksturo autoru muzikālo valodu un kultūrvēsturisko fonu”. To vidū ir, piemēram, Gunāra Rozenberga spožais bigbenda rokraksts, Jāņa Sildega, Ulda Stabulnieka un Aļņa Zaķa melodiskums, Edvīna Zālīša un Egila Straumes avangarda meklējumi, klasiķa Valtera Kaminska paralēlās kompetences estrādes žanrā. “Daļai izvēlēto dziesmu studijas ierakstiem piemeklējis nodzēšanas liktenis, tāpat arī izraudzīti skaņdarbi, kas saglabājušies tikai koncertierakstos vai vienīgi partitūras veidā,” vēsta “Vintāža”.
Jāatgādina, ka šī apvienība ir visai savdabīgs veidojums, kuru veido jauni cilvēki, kas izvēlējušies izpildīt vecu, oi, atvainojiet, 60. un 70. gadu latviešu estrādes mūziku. Grupas galvenais virzītājspēks ir taustiņnieks Rihards Bērziņš, kas padarījis internetā pieejamus daudzas latviešu estrādes mūzikas piemirstas dziesmas, savukārt pazīstamākie tēli ir dziedātājas Rūta Dūduma un Ginta Krievkalna. Jau uz piecu gadu jubileju “Vintāža” bija devusies iespaidīgā tūrē un cerams, ka kaut ko lielu izprātos arī šoreiz.
PAR. Cepuri nost Riharda Bērziņa priekšā, kurš ceļ no aizmirstības šos daudziem droši vien nezināmos latviešu estrādes vēsturiskos dārgumus - viņa “Vintāža” neatspēlē “mežrozītes” un tamlīdzīgus visiem zināmus hitus, ar ko gūt momentānu popularitāti, bet mazāk pazīstamas dziesmas. Piemēram, no šajā albumā iekļautā skaņu materiāla apskatnieks bija dzirdējis tikai dažas dziesmas un arī tās pa ausu galam, piemēram, “Jautro skursteņslauķi”, “Rīgas balzāmu”, “Balādi par klaunu”, varbūt vēl kādu. “Atmiņu lāses” spožākā pērle ir Ginta Krievkalna, kuras balss ir perfekti piemērota 70. gadu estrādei, bet, ja viņa dzied tandēmā ar enerģisko Rūtu Dūdumu, tad rezultāts vispār ir izcils - spilgtākais piemērs ir dziesma “Ceļa gājēja motīvs”.
PRET. Šādām dziesmām piestāvētu tāds vīrieša vokāls kā, piemēram, savulaik bija Andrejam Lihtenbergam. Visu cieņu nenoliedzami profesionālajam Jānim Strazdiņam, taču bijušais “kosmosietis” šādās melodijās izklausās pārāk sterils un sintētisks.