RECENZIJA: Keitija Bārbale “Akmens Dievs”

Viena no pēdējo gadu pārsteidzošākajām un neordinārākajām personībām latvju mūzikā Keitija Bārbale arī sava debijas albuma klajā laišanas svinībās nevarēja atturēties no relatīva ekscentrisma, alternatīvās kultūras iestādē “Aleponija” sarīkojot prezentācijas koncertu pirmdienā, 12. decembrī, pulksten 21.21. “Lai samulsinātu, kopā tas izskatās šādi: 21.21. 12.12.2022. Jā, tā ir pirmdiena. Diskusijas tēma varētu būt - vai ir cilvēki, kurus tas patiešām satrauc? Man diena ir tikai nosaukums, laiks pulkstenī - cipari. Šāds skatījums mēdz sagādāt pāris problēmas un aizķeršanās, bet vēlos atrast balansu starp savu un pārējo pasauli,” savā “Facebook” profilā raksta Keitija. Nē, tā nav augstprātība vai “zīmēšanās”, vai nevēlēšanās saprast tos, kuriem pirmdienas ir dienas pirms nākamās darba dienas, bet pulksten 21.21 nav cipari, bet gan laiks, ko mēdz apzīmēt ar vēlu vakara stundu – tā ir Keitija, kuras mākslinieciskās izteiksmes formas ir krietni citādākas, nekā tās pierasts redzēt un dzirdēt. Arī apraksts par viņu jau minētajā FB profilā ir atbilstošs: “Neparasta būtne. Neuzlūkot šo indivīdu ar loģiku. Lai ko jūs domātu, ka viņa darīs, K.B. darīs pretējo. Tipiski netipiska. 100 praktisku cilvēku balanss.”

Raugoties no šo dienu skatupunkta (un pieejamās informācijas par Keitiju), pat neticas, ka 2019. gadā tolaik 17 gadus jaunā “andergroundiste” piedalījās šovā “X Faktors”.

Tiesa, viņa netika pat līdz tā saucamajam krēslu izaicinājumam, taču TV3 portāls šova sakarā par viņu rakstīja krustām un šķērsām, piesakot meiteni kā “savdabīgo vienpati” un akcentējot viņas ģērbšanās stilu.

Taču no šīm publikācijām var uzzināt arī to, ka jau četru gadu vecumā Keitija sapratusi, ka vēlas dziedāt, nokļuvusi ansamblī, klavieru klasē un vēlāk pašmācības ceļā apguvusi ģitārspēli. “Septiņu gadu vecumā sāku rakstīt dziesmas. Atceros, neviena nebija mājās, man bija garlaicīgi, sāku spēlēt klavieres un beigās tapa dziesma. Vēlāk gan visas manas dziesmas tapa uz ģitāras, jo klavieres rada klasisku, džezīgu skaņu, bet ģitāra visam piešķir mūsdienīgāku skanējumu,” tā toreiz prātoja pati Keitija. “X Faktoru” gan viņa toreiz akcentēja kā veidu, lai vairāk patrenētos, iegūtu kādu mācību, uzstātos publikas priekšā un iemācītos strādāt ar kamerām. Pareizi darīts.

Jāpiebilst, ka Keitija ir studentu grupu un izpildītāju konkursa “Hadrons 2021” uzvarētāja - viņa pārstāvēja LU Bioloģijas fakultāti. “Keitija Bārbale vēlas ienest Latvijas mūzikā kaut ko jaunu un svaigu, nepazaudējot savas vērtības, uzskatus un redzējumu uz pasauli. Viņas dziesmas ir tiešas un personiskas. Viņai mūzika noteikti nav veids, lai izbēgtu no pasaules, bet tieši otrādāk - lai ieskatītos tai acīs,” rezumēja konkursa rīkotāji.

Par apskatāmo lieldarbu, kas pieteikts kā akustiskais solo albums labākajās dziesminieku tradīcijās - tajā piedalās tikai pati dziedātāja ar ģitāru. Kopumā 13 skaņdarbi, kas ierakstīti kultūras namā “Wiktorija”, tos miksējis un māsterējis Mārtiņš Krastiņš. Radio NABA raidījuma “Zibens pa dibenu” pieteikums: “Dzirdēti neskaitāmi - gan trāpīgi, gan aplami - salīdzinājumi, pēc kā Keitija izklausoties - Janka Djagiļeva, Regīna Spektore, Džonija Mičela, Sibylle Baier, Lana Del Rey u.c., kaut daļu no minētajiem viņa nav pat dzirdējusi, un vienkārši izpilda savas dziesmas, kā tās jūt, nevis ir saklausījusies paraugus un nolēmusi, ka grib skanēt, lūk, šādi. Cilvēki vienkārši ir pieraduši uzskatīt, ka viss labākais, kas iespējams, ir noticis kaut kad pagātnē, tādējādi noniecinot šodienu - laiku, kurā dzīvojam pašlaik un nespējam novērtēt savu iespēju tieši tagad klausīties jaunu mūziku, kas tiks uzskatīta par klasiku arī pēc vairākiem gadu desmitiem. Keitijas Bārbales mūzikas skanējums ir ārpus laika robežām, un līdzīgi šis dziesmas skanētu, ja būtu tapušas pirms simts gadiem. Pašas svarīgākās lietas nemainās pat tūkstoš gadu laikā.”

PAR. Keitijai Bārbalei piemīt tas netveramais lielums, ko sauc par harizmu - it īpaši tas attiecas uz koncertiem. It kā viņa neko īpašu nedara, necenšas piedāvāt klausītāju iesaistes vai šova elementus un pat necenšas īpašāk izskatīties, taču, kad viņa runā un/vai dzied, cilvēki… vienkārši klausās. Turklāt katrs laikam sadzird šajos vēstījumos kaut ko citu, jo novērots, ka Keitija nopietnā balsī stāsta nopietnas lietas, bet sanākušajiem tas šķiet smieklīgi, bet ir arī otrādi - Keitija par kaut ko sasmejas pati, savukārt pārējiem dzirdētais šķiet teju vai traģisks. Visa iepriekš minētā rezultāts ir tāds, ka pat apskatnieks, kas nav pieskaitāms dziedātājas fanu pulkam un pabijis tikai dažos viņas koncertos, no albumā iekļautajām 13 kompozīcijām uzreiz no galvas neatminējās tikai divas vai trīs - “Vai tā bija?”, “Krūtīs” un arī “Varētu beigt”. Bet varbūt, ka tās šajos koncertos nemaz neskanēja.

Galvenais Keitijas trumpis ir viņas fascinējošā balss un arī izpildīšanas maniere: brīžiem šķiet, ka, dziedot kādas ļoti trauslas un smeldzīgas rindas, viņa tūlīt “izbeigsies”, savukārt citā brīdī liekas, ka Keitija kā viesuļvētra nonesīs visu, kas vien gadīsies viņas balss ceļā. Apskatnieka subjektīvais dziesmu Top 5: “Rozes palātā”, “Izlej mani no pudeles”, “Ceļmallapas”, “10 radiatori” un “Ak, mans Dievs!”. Atsevišķi izceļama mazliet citā plauktā liekamā draiskā “Čau, kakao!”, ja vien Keitijas gadījumā var lietot terminu “draiska dziesma”… Taču neviens gabals nav “pēc piena”, albumā ir tikai veiksmīgas vai ļoti veiksmīgas dziesmas. Protams, teksti ir pāri visam.

PRET. Keitijas dziesmas vismaz dzīvajā izpildījumā rada arī nosodāmas emocijas, proti, gribas dažas no tām “nospert” un pa kluso iedot kādai grupai, lai no tām saveido efektīgu kaverversiju, piemēram, postgrandža versijā, kas tām visnotaļ labi piestāvētu.

Taču patiesībā Keitijai šobrīd ir tikai viens mīnuss, un tas ir… viņas dedzīgākie atbalstītāji no mūzikas lietpratēju loka. Kad par varītēm uzmācas ar viedokli par “mūzikas skanējumu ārpus laika robežām” u.tml. nepārtrauktu presingu, būtībā tiek panākta pilnīgi pretēja reakcija un neviļus liek šo nenoliedzami talantīgo mūziķi vērtēt caur absolūti nevajadzīgu viedokļu sadursmes prizmu. Tāpēc ieteikums - neņemiet galvā to, ko jums par Keitiju mēģina “iepotēt”, vienkārši noklausieties un izdariet secinājumus paši.