Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Dzelzs vilks “Jauni”

© Publicitātes foto

Grupa “Dzelzs vilks” pēc ilgāka pārtraukuma publicējusi jaunu studijas albumu - “Jauni” ir tās 15. studijas albums. Jāatgādina, ka iepriekšējais “vilku” studijas lieldarbs “Perfekta rītdiena” iznāca 2015. gadā, bet 2016. gadā “Dzelzs vilks” laida klajā grupas 25. jubilejas izlasi “Dziesmas pilnmēness naktī. ¼ gadsimta izlase”. Pagaidām jaunais albums pieejams tikai straumēšanas vietnēs un digitāli, taču 2023. gada februārī izdevniecības “Upe tuviem un tāliem” paspārnē albums tiks izdots arī taustāmā veidolā. Kāpēc tieši februārī? Tāpēc, ka 25. februārī koncertzālē “Palladium” tiek rīkots grupas lielkoncerts.

Jaunais albums tapis kopā ar studijas producentu Gati Zaķi, kā arī ar mūzikas producentu Aldi Zaļūksni. Visu “Jauni” dziesmu mūzikas un vārdu autors ir Juris Kaukulis, taču mūzikas auduma tapšanā un ierakstā, protams, piedalījušies arī pārējie “dzelzs vilki” - Mārcis Judzis, Kaspars Tobis un Kārlis Alviķis. Albuma mākslas darba autore ir Rūta Kaukule, dizains - Viesturs Staņislavskis.

Divas no jaunā albuma kompozīcijām klausītājiem jau ir labi zināmas: “Tās vēl nav beigas” (2019) kļuvusi par filmas “Klases salidojums” tituldziesmu un vietnē “YouTube” skatīta vairāk nekā pusmiljonu reižu, bet dziesma “Glāzes” (2020) nu jau ir neatņemama “Dzelzs vilka” koncertu sastāvdaļa - abas ļoti tālredzīgi ievietotas albuma noslēdzošajā daļā teju kā bonusa treki. Kā trešais singls tiek piedāvāts “Tu negaidīji rītu”, kam tapis arī video.

“Albuma dziesmu idejas sāku krāt jau pirms trim gadiem vai pat senāk, bet īpaši intensīvi - šogad. Pārmaiņu laikā, rakstot dziesmas, vēroju jaunu pasauli, jaunas paaudzes, un sadursmē starp jauno un veco piefiksēju iespaidus. Laiks bez koncertu dunas izrādījās pateicīgs ideju apkopošanai, liela daļa gan palika aiz svītras - albumā iekļuva tikai grupas kolektīvo filtru izturējušās. Jaunā gultnē visu ievirzīja Gata Zaķa pietāte pret dzīvu skanējumu, ko noteikti jūt ierakstā. Tomēr tālu no sevis neaizbēgsi, “Dzelzs vilka” raupjums nav zudis, varbūt šoreiz pievienots arī pa kādam Kaukuļa elektroniskam untumam,” prāto “Dzelzs vilka” balss Juris Kaukulis.

PAR. “Dzelzs vilka” albums nemaz nevar būt neizdevies, un tāds tas nav arī šoreiz. Jau ar pašu pirmo dziesmu “Jauni” jūtams, ka te tiešām pievienots “pa kādam Kaukuļa elektroniskam untumam”, tādējādi liekot vilkt paralēles ar citiem latvju roka vecmeistariem, grupu “Pienvedēja piedzīvojumi”. Lai gan “dzelzs vilku” gadījumā šie “elektroniskie untumi” ir neuzkrītošāki, tomēr ne mazāk veiksmīgi.

Par albuma labāko dziesmu kronējama jau minētā “Jauni”, kurā ir visa “vilku” esence: skarba un it kā nelaimi vēstoša ģitāra, zarnas drebinošs bass (Alviķis ir labi pamanāms visa albuma garumā!), taustiņinstrumentu paraugdemonstrējumi, precīzs bungu ritms un, protams, arī trāpīgs teksts un Kaukuļa vīrišķīgais vokāls. Atzinīgi vārdi sakāmi arī par dziesmu “Zvans pie durvīm”, joprojām nav apnikusi “Tās vēl nav beigas”, radiostacijām droši vien kā nākamais singls tiks piedāvāts mazliet teatrālais “Ir” (bet varbūt “Meitene skaista kā rītdiena”), taču apskatnieku ar vaļēju muti atstāja “Jana” ar dievīgo ģitāras motīvu - šis jau skan kā vecajos, labajos laikos!

PRET. Kaukuļa “elektroniskie untumi” netraucē, bet viņa paralēlā darbošanās dažādos teātra, kino u.c. projektos un “Jauno Jāņu orķestrī” gan, jo arī “vilku” mūzikā saviesušies blakus elementi no šiem viņa sānsoļiem. Pirmām kārtām tas sakāms par nesaprotamā kārtā trešā singla godam izvēlēto “Tu negaidīji rītu” - ja tam piemeklētu tautisku tekstu, tas labi iederētos “JJO” repertuārā. Līdzīgi ir arī ar dziesmu “Ir”, ko savukārt droši varētu piedāvāt kādai filmai. Tas pats sakāms par vēl dažiem gabaliem.

Un vēl - šis albums liek justies… vecam. Albums sākas ar “Mēs reiz bijām jauni / Kas tam vairs tic?! / Jau pieauguši mūsu bērni / Sirdslietās apmaldījušies”, bet noslēdzas ar “Tās vēl nav beigas / Tas vēl nav viss”, arī citās dziesmās mudinot ieskatīties pasē. Eu, mēs zinām, cik mums ir gadu, nevajag to visu laiku atgādināt, ja?! Noklausoties albumu, pieķer sevi pie domas, ka “vilki” kaut kā nemanāmi aizvilkuši savu skanējuma deķi no smagā roka krietni vieglākas mūzikas virzienā, un arī jaunais albums ir solis turp. To saprot pat “Spotify” mākslīgais intelekts, kas, izskanot “vilku” jaunajam albumam, norūpējies piedāvā “Balerīnu” - sak, es saprotu, ka “Mirušās kaijas” tev vairs var pat nepiedāvāt, bet varbūt paklausīsies vismaz šo?! Paklausīšos gan…