Ukrainiete Loboda sadarbībā ar latviešiem izdod spēcīgu dziesmu un video
Kara Ukrainā dēļ Latviju par savu mītnes zemi izvēlējusies ukraiņu superzvaigzne Svetlana Loboda izdevusi otro singlu no sava topošā albuma – dziesma saucas “Goroda”, un tās klipa tapšanā piedalījušies arī latviešu aktieri un mūziķi.
Dziesmas “Goroda” videoklipā vienā no galvenajām lomām redzams latviešu vecmeistars Juris Strenga, tāpat vadoša loma uzticēta arī grupas “Triānas Parks” bundziniekam Edgaram Viļumam, epizodiskākos kadros redzams mūzikas producents Gints Stankevičs u.c. Šovasar Svetlana Loboda koncertprogrammu veidoja kopā ar latviešu mūziķiem (to varēja redzēt un dzirdēt arī koncertā “Wondersalā”), no kuriem virkne šobrīd ņemta līdzi arī ukrainietes apjomīgajā tūrē pa pasauli.
“”Goroda” (pilsētas - tulk.) ir dziesma par atšķirtību, kas šobrīd ir pieklauvējusi pie miljoniem ukraiņu māju durvīm,” vēsta Svetlanas Lobodas komanda. “Pēc dažādiem aprēķiniem, kara laikā Ukrainu pametuši aptuveni 7 miljoni cilvēku. Sievietes ar bērniem ir spiestas meklēt pagaidu mājas Polijā, Vācijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un citās valstīs, kamēr viņu vīrieši varonīgi aizsargā dzimto zemi. Klips ilustrē notiekošā sāpes un stāsta par bezgalīgo mīlestību, kas palīdz pārvarēt šo atšķirtību.”
Jāsaka, ka Svetlanas Lobodas jaunā dziesma nudien ir atmiņā paliekoša, bet klips - ļoti smeldzīgs. Pirmoreiz savas dziesmas videoklipa režisores lomā iejutusies pati dziedātāja. “Ar šo dziesmu vēlos likt citiem iejusties ukraiņu sievietes, mātes, sievas, māsas sāpēs. Viņas gaida savu vīriešu atgriešanos, viņām katrs telefona zvans - tā ir vesela dzīve. Tās ir ilgas un mokošas gaidas, lai kaut uz mirkli otra vada galā izdzirdētu mīļotā balsi,” stāsta dziedātāja. “Mana kā mākslinieces galvenā misija vienmēr bijušas jūtas. Patiesas jūtas. Pašlaik šis jūtas un emocijas ir tik atkailinātas, kā nekad agrāk. Es dziedu par to, ko jūtu pati. Ir miljoniem stāstu, kas kā smags kamols iestrēguši man dvēselē, un es tos centos atspoguļot savas dziesmas tekstā. “Goroda” ir par jūtām, atšķirtību un attālumu, bet attālums šajos laikos tiek mērīts nevis kilometros, bet dienās, līdz varēs tikties ar saviem tuvajiem…”