Par rokgrupu “Bezvējš” pavirši bija dzirdēts jau iepriekš, taču nebija ienācis prātā, ka viņi atvēzēsies uz vesela albuma izdošanu, tomēr – te nu tas ir! ““Bezvējš” ir viena no jaunākām melodiskā roka grupām Latvijā, kas dziesmas izpilda tikai latviešu valodā, tā turpinot latviešu rokmūzikas pēctecību. Grupas pirmais studijas albums tapis vairāku gadu garumā, pa vidu nomainoties grupas sastāvam un meklējot īsto skanējumu katrai no dziesmām, tās vairākkārtīgi pārrakstot, pieslīpējot un novedot līdz pilnībai,” teikts albuma pieteikumā.
“Forša diena Latvijas melodiskā roka klausītājiem - “Bezvējš” beidzot - beidzot! - izdod savu debijas albumu. Manuprāt, viņiem sanācis tāds foršs albumiņš, manuprāt, diezgan liels retums mūsdienās,” ar Facebook starpniecību balss pastā šo rindu autoram vēstīja Fēlikss Ķiģelis, kuru šī liepājroka brigāde iesildījusi viņa tūrēs. Šāds vēstījums jau vien bija pietiekams iemesls painteresēties par šo grupu (un tās izdoto albumu) mazliet sīkāk.
Grupa “Bezvējš” ir vokālists Māris Lūkins, ģitāristi Māris Smiltenieks un Andris Grīntāls, basģitārists Raitis Lagzdiņš un bundzinieks Kristiāns Riekstiņš. Jaunajā albumā ir iekļautas desmit rokdziesmas (plus intro), kuru mūzikas autori ir Māris Smiltenieks, Māris Minkevics un Fēlikss Ķiģelis, savukārt vārdu autors ir Elmārs Smiltenieks. Dziesmas ierakstītas vairākās ierakstu studijās ar skaņu inženieriem Gati Gaujenieku, Ediju Gņedovski un Kārli Šteinmani, no kuriem pēdējais ir arī iedevis albuma kopējo skanējumu, to producējot.
PAR. Patīkams pārsteigums melodiskā smagā roka frontē! Protams, “Saknes” ir Fēlikss Ķiģelis II, taču šajā gadījumā tā drīzāk ir kvalitātes zīme. Pirmām kārtām jāizceļ tādi superīgi gabali kā “Tie bez sejas” (ieklausieties vārdos!) un “Vētra nāk”, kas iebliež pa ausīm jau ar pirmo to noklausīšanās reizi, un kurus jau tagad var droši ievietot liepājroka zelta fondā. Iespaidīgas ir “Saknes” ar kora piedalīšanos, tāpat ieteicamas ir dziesmas “Mēs esam” (teicamas soloģitāras partijas) un “Klaidoņi” (gluži kā Ķiģeļa un Groduma junioru laika “Melnā princese”), savukārt Fēliksa liriskākās puses faniem droši vien patiks “Rokenrols ar vēju”. Rezumējot: “Bezvējš” ir ļoti cienījams Liepājas smagā roka tā labākajās izpausmēs tradīciju turpinātājs.
PRET. Nav saprotams, kā var nodēvēt grupu tik glupā vārdā, kas turklāt absolūti neatbilst tās muzikālajam tēlam - šis galīgi nav nekāds rāmais bezvējš! Atmetot šo subjektīvo netīksmi par nosaukumu, kas lielā mērā kavēja pievērsties šīs blices daiļradei jau iepriekš, jāatzīst, ka galvenais tās mīnuss ir oriģinalitātes trūkums - “Bezvējš” ir tik ļoti “ķiģelisks”, ka uzvedina uz vēlmi parakņāties mājas fonotēkā un labāk paklausīties pašu oriģinālu (Fēliksu Ķiģeli) nevis “Saknes”. Vokālists dažbrīd vienatnē īsti netiek galā, tāpēc gruntīgākajos gabalos (kaut vai jau minētajā “Tie bez sejas”) viņam vajadzētu pieslēgt palīgus. Vēl - teksti savā patriotismā ir brīžiem panaivi.