Lai gan no skaļu reklāmu viedokļa šoreiz klusāk nekā ierasts, Rīgai atkal tuvojas viens no hārdroka pīlāriem Udo Dirkšneiders – kādreizējais grupas “Accept” vokālists kopa ar savu projektu “U.D.O.” šo sestdien, 5. novembrī, uzstāsies klubā “Melnā Piektdiena”.
70 gadus jaunais metālonkulis
Šā gada aprīlī leģendārais Udo Dirkšneiders nosvinēja savu 70. dzimšanas dienu, taču joprojām ir aktīvajā metālmūzikas apritē. Ar viņa karjeru sanācis diezgan interesanti: lai gan nu jau 35 gadus Udo darbojas solofrontē un/vai ar savu projektu “U.D.O.”, par viņu stāstot, nenovēršami tiks pieminēta leģendārā grupa “Accept”. Parakņājoties tās oficiālajā biogrāfijā, ir minēts, ka šī apvienība veidojusies uz 60. gadu beigās pastāvējušās “Band X” bāzes, bet pie tās šūpuļa stāvējis tieši Udo un pašlaik viens no pazīstamākajiem smagās mūzikas producentiem Mihaels Vāgners. No “Band X” par “Accept” formācija pārtapa 1976. gadā, un par tās dibinātājiem tiek saukti Udo, ģitārists Volfs Hofmans (viņš tajā spēlē joprojām) un basģitārists Peters Baltess.
80. gados “Accept” bija kulta grupa, kas bija droši liekama līdzās tādiem sava žanra smagsvariem kā “AC/DC”, “Aerosmith”, britu jaunajam metālmūzikas vilnim ar “Iron Maiden” un “Judas Priest” priekšgalā u.c. šāda pat kalibra blicēm. Albumi “Restless And Wild” (1982), “Balls To The Wall” (1983), “Metal Heart” (1985) un “Russian Roulette” (1986) joprojām ir smagās mūzikas zelta fondā, bet Udo izdomāja iet savu ceļu, iesākot to ar 1987. gadā izdoto spožo albumu “Animal House”.
Klausītāju spiediens nostrādā, skanēs arī “Accept”
Pašlaik joprojām pastāv gan “Accept” (kopumā viņu kontā ir 16 studijas albumi), gan “U.D.O.” (arī 16 albumi), un, lai kā arī tas Udo netracinātu, koncertos publika viņam vienmēr pieprasa izpildīt arī “Accept” repertuāru. Pirms vairākiem gadiem Udo strikti pateica - viss, pietiek, nekādu “Accept”! “Protams, zinu, ka ļaudīm patīk dzirdēt “Accept” dziesmas manā izpildījumā, bet es tomēr vēlos to beigt. Vēlos aizvērt kā grāmatu, sakot: “Lieliska, bet tā nu ir galā. Esmu to izlasījis.” Es vēlos pabeigt visu, kas saistīts ar “Accept”,” tā jau pirms pāris gadiem teica Udo, taču… Taču, cik redzams no savas pašreizējās tūres setlistes, Dirkšneiders ir padevies un savā repertuārā tomēr ir iekļāvis arī pa kādam kādreizējās grupas skaņdarbam.
Koncerts Rīgā gan notiks “U.D.O.” pēdējā studijas albuma “Game Over” (tas izdots 2021. gada oktobrī) atbalsta tūres ietvaros, tomēr “setlistē” manāmi arī senāki skaņdarbi, kuriem tiek pieteikti kā “”Accept” cover” - vismaz oktobrī Meksikā spēlētas arī “Breaker”, “Princess Of The Dawn” un “Fast As A Shark”, bet piedevās “Metal Heart”, “I’m A Rebel” un “Balls To The Wall”. Jāpiebilst, ka šis koncerts bija ieplānots jau aprīlī, turklāt smagajai mūzikai tik neapgūtā vietā kā “Godvil”, taču tobrīd pandēmija vēl īsti nebija rimusies. Jāsaka - labi, ka tā, grūti iedomāties smagās mūzikas fanus minam taciņu uz “Godvil”…
“Game over” šoreiz vēl nenozīmē spēles beigas
Par albumu “Game Over”, kas, cita starpā, ir ļoti labā, “ekseptiskā” līmenī - viena no tēmām, ko Dirkšneiders dziesmās aktualizējis, ir pašlaik pasaulē topā esošās globālās klimata pārmaiņas. “Plūdi Vācijā vai ugunsgrēki Dienvideiropā un Turcijā ir parādījuši, cik steidzami ir kaut kas jādara,” norāda mūziķis. “Bet ne tikai tas. Arvien aktuālāka ir arī miera problēma. Pieaug starptautiskā ieroču tirdzniecība un privāto ieroču glabāšana. Daudzās valstīs pieaug apšaudes starp nepilngadīgajiem, tostarp arī skolās. Turklāt ir nezināms skaits bērnu karavīru, kuri daudzviet aktīvi iesaistās karā,” tā Udo. Starp citu, lai nemulsina šī darba provokatīvais nosaukums - neizskatās, ka ar “Game Over” vismaz muzikāli būs “game over”, jo kaut kur jau manīta informācija par Udo jaunā albuma “My Way” (tāds ir plates provizoriskais nosaukums) plāniem.
Gadi iet, interese mazinās, kvalitāte nezūd
Par Udo pavadošo sastāvu - caur “U.D.O.” dzirnām izgājuši aptuveni divi desmiti muzikantu, kas liecina, ka sastrādāties ar šo dzelzsvīru nav viegli. Pašlaik kopā ar Udo jau gandrīz desmit gadus spēlē krievu ģitārists Andrejs Smirnovs (viņš ir no Maskavas rokgrupas “Everlost”), bet pie bungām jau kopš 2015. gada ir paša dēls Svens Dirkšneiders (decembrī viņam paliks 29 gadi). Abi pārējie - ģitārists Dī Dammers un basists Tilens Hudraps - sastāvam pieslēgušies tikai uz “Game Over” radīšanas laiku.
Pat grūti atminēties, cik reižu un kādās kombinācijās pie mums ir uzstājies vācu “hard & heavy” veterāns Udo Dirkšneiders - šķiet, šī būs sestā. Pirmoreiz viņš te ar savu šā brīža pamatgrupu “U.D.O.” pabija jau 90. gadu vidū, viesojoties rokeru sezonas atklāšanas pasākumā, bet pēdējās bija 2017. gada novembrī koncertzālē “Palladium” (toreiz ar blakusprojektu “Dirkschneider”) un 2019. gadā “Melnajā Piektdienā” (ar “U.D.O.”, atrādot albumu “Steelfactory”). Protams, katra no šīm reizēm pierāda to, ka gadi nevienu nesaudzē, taču katra no šīm reizēm pierāda arī to, ka Udo joprojām ir un paliek Udo. Nav iemesla domāt, ka šoreiz varētu būt citādāk.