RECENZIJA: Red Hot Chili Peppers “Return Of The Dream Canteen”
Ieraugot Rietumu mūzikas izdevumos vēsti par jauno “Red Hot Chili Peppers” studijas plati, kas dažviet pat tika pieteikts kā “gada gaidītākais rokmūzikas albums”, pirmajā brīdī šķita – o, jā, beidzot, beidzot “RHCP” ir jauns lieldarbs! Taču jau nākamajā brīdī nāca apjausma – pag, šā gada aprīlī “pepperi” taču jau izdeva jaunu studijas albumu “Unlimited Love”, kas pārtrauca sešus gadus ilgo klusuma pauzi, kas tad ir šis?!
Nekādas kļūdas nav, “RHCP” tiešām laiduši klajā savu pēc skaita trīspadsmito studijas albumu ar 17 (!) jauniem gabaliem kopumā 1 stundas un 15 minūšu garumā. Pie producenta pults atkal (vai joprojām) ir grupas ilggadējais draugs Riks Rubins (Rick Rubin), ar kuru iepriekš radošā sadarbība rezultējusies tādos albumos kā “Blood Sugar Sex Magik” (1991), “Californication” (1999), “By The Way” (2002), “Stadium Arcadium” (2006) un arī jau minētajā “Unlimited Love”, kas, šķiet, nebija pat otrajā vietā kādā no lielāko valstu topiem - visur stabils Nr.1.
Albums rakstīts tajās pat studiju sesijās, kad “Unlimited Love” (toreiz kopumā esot ierakstītas 50 dziesmas), un laikam tikai dievs (un Riks Rubins) zina, kā izlemts, kuru dziesmu kurā albumā likt.
“Mēs vienkārši ierakstījām kaudzi mūzikas, mēs tikai rakstījām un rakstījām, nebija nekāda laika ierobežojuma, līdz rezultātā ierakstījām tās visas,” stāsta bundzinieks Čads Smits. “Mēs arī iepriekš esam sarakstījuši vairāk materiāla, nekā pēc tam tiek iekļauts albumos, taču parasti šīs dziesmas tiek kaut kur noglabātas vai nav pabeigtas, taču šoreiz mēs pabeidzām tās visas. Mēs jutām, ka mums ir pārāk daudz labu dziesmu, lai tās neizdotu vēl vienā platē. Šī nav tā saucamā b-pušu izlase vai kas tamlīdzīgs, viss ir ļoti labi un pareizi.”
PAR. Savu rokrakstu “RHCP” nav zaudējuši - tas tiek pateikts jau ar albuma ievadošo dziesmu, “fankrocīgo” “Tippa My Tongue”. Ieteicamākās dziesmas - “Eddie” (ģeniālais Džons Frusčiante!) un “The Drummer”, vēl arī “Roulette” un “Reach Out”. Taču pašu lielāko prieku visa šī darba garumā sniedz Frusčiantes spožā ģitārspēle un Flī meistarīgais bass.
PRET. Pēc “RHCP” jaunā darba pāris reižu noklausīšanās roka jau steidza klabināt uz datora klaviatūras kaut ko par “gada lielāko vilšanos” vai “gada sliktāko rokalbumu”, taču, iedziļinoties “Return Of…” materiālā vairāk, tajā tiek atrasti arī pozitīvi momenti. Bet! Ne tik daudz, lai negribētos šo albumu nolīdzināt līdz ar zemi. Arī Rietumu mūzikas kritiķi, lai arī bijuši “kopumā labvēlīgi” (tieši šādu terminu izmanto “Metacritic”), jau minētajā “Metacritic” rangā kopumā devuši tam 69 no 100 punktiem, bet tas tādai supergrupai kā “RHCP” ir izgāšanās.
Nav saprotams, vai tiešām “RHCP” trūcis labu un drosmīgu padomdevēju, kas spētu Entonijam Kiedim & Co acīs pateikt, ka - veči, nu nav jūsu sarakstītais pussimts dziesmu materiāls nemaz tik veiksmīgs, varbūt tomēr aprobežojamies ar vienu plati, a? Vienā albumā 17 dziesmas, otrā albumā 17 dziesmas, bet kopā tas veido ainu, kurā ir vesela kaudze ar dziesmām, no kurām tikai kādu desmito daļu varētu saukt par patiesi veiksmīgām. Fui.