RECENZIJA: Jānis Ruņģis “Grādi”

Šīs nedēļas aktuālākais izdevums latvju mūzikas ierakstu saimniecībā – Jāņa Ruņģa trešais albums, kas arpaplašinātu tam veltīto programmu ceturtdienas vakarā tika atrādīts Tallinas kvartāla koncertvietā “Tu jau zini Kur”.

Jaunā albuma atklāšanas koncertā Ruņģis izpildīja dziesmas arī no saviem pirmajiem diviem dziesmu albumiem “Ārpus Prātus” (2018) un “Dzīvojumi” (2020), kā arī kaut ko no viņa pārstāvētās grupas “Spāre” repertuāra un citiem projektiem. Kā zināms, Jānis Ruņģis izdevis arī eksperimentālu instrumentālo lieldarbu “Yggdrasil”, par ko 2021. gadā pat tika saņemts “Zelta mikrofons”. Koncertā viņu pavadīja basģitārists Ainārs Majors un jaunais bundzinieks Pauls Ķierpe. Lai gan pasākums nebija plaši apmeklēts, sanākušajiem dzirdētais noteikti patika - tas bija sirsnīgi un profesionāli. Apskatnieks īpašu bonusa punktu ieliktu arī par Jāņa skaidro dikciju, kas ļāva perfekti saprast dziesmu tekstus, un Majora izteiksmīgajam basam.

Albumā “Grādi” iekļautas astoņas indīmūzikas stilā ieturētas dziesmas.

Pats Jānis Ruņģis ir to visu autors, vienīgi albumu ievadošā dziesma “Medicīna” sakomponēta kopā ar Vēstnieku jeb Rūdolfu Macatu, bet dziesmai “Vienreiz” vārdus sarakstījis Ainars Mielavs. Darbā pie albuma piedalījušies vairāki viesmākslinieki, kuri mūziķa Bandcamp profilā tiek pieteikti kā “muzikālie papildspēki”: Kristīne Pāže, Miķelis Putniņš, Ainārs Majors, Rūdolfs Dankfelds, kā arī Latvijā dzīvojošais britu mūziķis Niks Moss Rodžerss, kurš aranžējis stīgu partijas sākotnēji albuma tituldziesmas statusam izvirzītajā “Saknes”. “Šajā albumā nav nevienas liekas dziesmas,” uzsver Jānis. “Pašam šķiet, ka šis ir labākais, ko savā oriģinālmūzikā līdz šim esmu izdarījis.

Albuma ieraksts veikts gan “AMFO music studio”, gan mājas apstākļos, kurus Jānis padarījis tehniski kvalitatīvus, iegādājoties tam atbilstošas ierīces. “AMFO music studio” pāris dziesmas palīdzējis ierakstīt Mārtiņš Krastiņš, savukārt visa albuma fināla miksus veica Gatis Zaķis studijā “TRU Music Studio”. Albuma vizualitātes autors ir leģendārais fotogrāfs Jānis Deinats. “Vārds “grādi” man šķiet ļoti daudznozīmīgs,” nosaukuma izvēli skaidro Jānis Ruņģis. “Daudziem tas asociējas ar gaisa vai ķermeņa temperatūru, vēl citiem ar alkohola daudzumu dzērienā, fiziķiem varbūt ar dažādiem leņķiem, bet varbūt runa vispār ir par cilvēka emocionālo temperatūru šobrīd… Tieši tik plaša muzikālo un saturisko krāsu palete tad arī atrodama jaunajā albumā.

PAR. Ļoti iespējams, ka šis ir tiešām labākais, ko savā oriģinālmūzikā līdz šim radījis Jānis Ruņģis - it īpaši tas bija novērtējams koncertā, kurā jaunās dziesmas šķita pārākas par iepriekš izdoto materiālu. “Grādi” pilnīgi noteikti ir sabalansētākais un arī plašākai auditorijai pieejamākais mūziķa albums - te viss ir savā vietā, nekas nešķiet lieks un nesaprotams. Labākā dziesma laikam tomēr ir tautās jau iepriekš palaistā, spēcīgā un spriganā “Pīaudzis” (atmiņā palicis arī tās videoklips ar surdotulkojumu) ar aizdomāties liekošo tekstu, taču albumā ir arī vairākas citas jaukas kompozīcijas. Piemēram, “Kāpēc?” ar elegantajiem ritmiem un “Fatāls prieks”, kura ierakstā piedalījusies Kristīne Pāže - starp citu, šo mūziķi var kā talismanu droši piesaistīt jebkuram projektam, jo visur, kur vien viņa parādījusies, rezultāts bijis pozitīvs. Nav zināms, kāpēc skaņdarbam “Vienreiz” Ruņģis izvēlējies tieši šo Mielava tekstu, taču viņš ir trāpījis desmitniekā, jo šīs dziesmas mūzika lieliski sader kopā ar vārdiem, radot tādu kā mazliet “mielavisku” noskaņu.

Visu “Grādos” iekļauto dziesmu mūzikas un gandrīz visu tekstu autors, producents un aranžētājs, vokālu, ģitāru, sintezatoru un pat bungu pārvaldītājs - ja ne pilnībā tos ierakstot, tad vismaz pieliekot tam roku - ar to visu šī albuma ierakstā var palepoties Jānis Ruņģis, un tas nudien ir cieņu raisoši.

PRET. Nekā īpaši iebilstama šoreiz nav. Protams, šī mūzika nebūs katram domāta, arī sajūsmā lauzt krēslus šis albums neliek, bet tas no tā arī netiek prasīts. Skaidrs, ka “Saknes” ar Miķeļa Putniņa līdzdalību uz tituldziesmas titulu nevelk (“dzīvajā” gan tā izklausījās krietni jaudīgāk), taču arī “Medicīna” kā albumu ievelkošākais spēks īsti neder - ar galvenā gabala noteikšanu Ruņģim laikam bijušas problēmas.