Mūždien smaidīgā un komunikācijai atvērtā ventspilniece Katrīna Bindere šķiet uz latvju mūzikas skatuves ir jau tik sen, ka ziņa par viņas šonedēļ izdoto debijas minialbumu pamatīgi pārsteidza – kā, tiešām šis ir tikai pirmais viņas studijas lieldarbs?! Ir gan.
Pirmoreiz tolaik tikai 18 gadus jaunā “Jūras akmentiņu” pavēlnieces Lūcijas Boitmanes aizbilstamā Katrīna Bindere plašākai auditorijai bija skatāma un klausāma Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē „Dziesma 2014”, kur viņa piedalījās ar Edgara Beļicka un Kārļa Auziņa dziesmu “Moment And Tomorrow”. Arī pēc tam meitene vairākkārt bija manāma Eirovīzijas priekškambaros, pašu spēcīgāko pieteikumu izdarot 2020. gada “Supernovā”, kad ar pašas, Jāņa Driksnas un Niklāva Sekača radīto kopdarbu “I Will Break Your Heart” bija pat viena no galvenajām favorītēm cīņā par uzvaru (vinnēja Samanta Tīna). Pa šiem gadiem Katrīna Bindere kļuvusi par Katrīnu Aneti Binderi-Čodari un vokālās prasmes attīstījusi, dziedot vairākos koros, kā arī piedaloties muzikālajās meistarklasēs, savukārt “vieglajā galā” palikusi prātā ar dalību Guntara Rača ansambļa “Saldās sejas” koncertos.
Katrīnas debijas minialbumā “Aizturu elpu” ir sešas dziesmas, kuru vārdu un mūzikas autori ir pati Katrīna sadarbībā ar Kasparu Ansonu, kurš ir arī albuma studijas producents. “Šis ir mans debijas albums, tāpēc tas man ir ļoti īpašs. Sāku rakstīt dziesmas un uzrunāju Kasparu sadarbībai - viņš ir bijis brīnišķīgs mentors dziesmu rakstīšanā, esmu daudz mācījusies no viņa,” producentam atzinīgus vārdus velta dziedātāja. “Albuma dziesmas ir par un ap attiecībām, kurās ir iesaistītas romantiskas jūtas - kāda dziesma ir par pašu attiecību sākumu, kāda par šķiršanos, bet vēl kāda cita par mūžīgu mīlestību.”
Par debijas albuma ierakstīšanu Katrīna esot sākusi domāt jau sen, bet par konkrētu mērķi to izvirzījusi aptuveni pirms diviem gadiem, kad diezgan bēdīgā veidā brīva laika kļuvis ievērojami vairāk - par to gādāja riebīgais kovids ar savu pavadoni pandēmiju. Tobrīd Katrīna, līdzīgi kā daudzi, meklējusi atbildes uz jautājumiem, kas ir saistīti ar nākotni, un šis laiks ļāvis nostiprināt pārliecību, ka dziedātājas nākotne ies kopsolī ar savas mūzikas radīšanu. “Katrā dziesmā ir daļa no manis, kāda situācija no manas dzīves vai vienkārši pārdomas, ko kopā ar Kasparu esmu ielikusi vārdos un mūzikā,” tā Katrīna. No albumā iekļautajām dziesmām aprīlī klausītāju vērtējumam jau tika nodota dziesma “Delīt” (komplektā ar krāšņu videoklipu), bet tagad tās pēdās sekojusi “Brīvības iela”, kurai arī tapis klips.
PAR. Katrīnai ir jauka balss, par viņas vokālajām prasmēm nav iemesla šaubīties. Albumā iekļautais materiāls ir vieglas, gaisīgas un patīkamas popdziesmiņas, kuras Ansons ir atbilstoši iepakojis - no šī viedokļa viss ir labākajā kārtībā. Pozitīvas emocijas garantētas, albums netraucē, bet ieteicamākās dziesmas ir skaistā “Es lidošu”, nobriedušais popmūzikas “Greifrūts” un tam līdzīgā “Monēta” (abos pēdējos minētajos gabalos Katrīna gan mazliet pamanās izklausīties pēc Martas Grigales), joprojām arī “Delīt”.
PRET. Kaspars Ansons ir labs producents un arī spēcīga personība, bet tam diemžēl ir arī savi mīnusi - lai gan dziesmas ir abu kopdarbs, tās tik ļoti atgādina citu Ansona aizbilstamo Katō (spilgtākie piemēri - “Vīna glāze”, arī “Delīt”), ka nav ne mazāko šaubu, kurš to radīšanā ir bijis galvenais. Dziesmas nebūt nav sliktas, tikai nav lielas vēlmes klausīties Katō-2. Tekstu vēstījums gan dažbrīd ir diezgan aizdomīgs: “Gaiss kļūst vēss, un mašīnas rājas / Tās dūmus pūš kā no katlu mājas” (no dziesmas “Brīvības iela”) - laikam pareizāk ir šajā automašīnu lamāšanās procesā nemēģināt iedziļināties…