Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

Rīgā Prodigy decibelu ārprāts

© Scanpix

Šodien Skonto hallē risināsies viens no šā gada latvju koncertdzīves interesantākajiem pasākumiem – reiva un tehnometāla leģendu The Prodigy uzstāšanās. Būs skaļi, par to šaubu nav.

\The Prodigy Rīgā uzstāsies sava šogad klajā nākušā albuma Invaders Must Die reklāmas turnejas ietvaros. Kāpēc par šo elektropanku (tā viņi paši sevi dēvē) uzstāšanās vietu izvēlēta Skonto Olimpiskā bundža, grūti teikt – varbūt tāpēc, ka Arēnu Rīga uz divām dienām okupējuši labvēlīgie tipi (viņiem par godu pat hokejs deportēts uz Liepāju), bet varbūt tāpēc, ka bundža šādiem pasākumiem atzīta par piemērotāku (tieši tur uzstājās ne mazāk slavenie The Chemical Brothers). Uz skatuves redzēsim un dzirdēsim grupas trīs vaļus – mūzikas autoru un izpildītāju Laiemu Houletu, vokālistu Kītu Flintu un publikas uzkurinātāju Maxim Reality (īstajā vārdā Kīts Palmers). Viņiem pievienosies bundzinieks Leo Krabtrī un ģitārists Robs Holidejs. Pēdējais arī iepriekš koncertos ir papildinājis The Prodigy rindas, turklāt ievērojams arī ar to, ka viesmūziķa statusā kuplina arī Merilina Mensona pavadošās grupas sastāvu.

Savā pasaules koncertturnejā leģendārie elektroniskās mūzikas huligāni sniegs 54 koncertus vairāk nekā 30 valstīs. Turneja sākās 1. maijā, un pirmie koncerti notika Spānijā, kur 4. decembrī plānots arī šīs tūres noslēgums. Par to, ka The Prodigy Latvijā nav aizmirsti, liecina vairāk nekā 1000 biļetes, kas tika izpirktas pirmajā to pārdošanas stundā. Šķiet, publiku varētu interesēt tas, kuri gabali provizoriski varētu skanēt Rīgā. Dažādu koncertu setlistes atšķiras, taču diezgan droši, ka pirmie gabali būs World"s On Fire no pēdējā albuma (nav pati veiksmīgākā dziesma, taču koncerta iesākšanai būs gana laba) un leģendārais Breathe no 1997. gadā izdotā CD The Fat Of The Land.

Saprotams, ka koncertā lielākoties tiks atskaņots repertuārs no albuma Invaders Must Die, tomēr izpildāmo dziesmu sarakstā nez kāpēc nav manāmas visai nesliktās Thunder un Colours. Toties ir Neatkarīgās apskatnieka mīļākie gabali Warrior"s Dance un Run With The Wolves, tāpat koncerts, šķiet, neiztiks bez pašiem pazīstamākajiem elektropanku singliem Firestarter un Smack My Bitch Up, tā ka klausītājiem iemesla žēloties nebūs.

Jāatgādina, ka pats pirmais The Prodigy singls (What Evil Lurks) izdots vēl tālajā 1990. gadā, bet plašāku atpazīstamību komanda guva ar Charly. Kopš tiem laikiem mūzikas kritiķi mežģī rokas, mēģinot šo grupu ielikt kāda konkrēta stila nišā, taču līdz šim nevienam tas precīzi nav izdevies – populārākie apzīmējumi ir elektroniskais pankroks, hard house un techno metal. Pēc disku Experience (1992), Music For The Jilted Generation (1994) un The Fat Of The Land (1997) izdošanas šķita, ka The Prodigy jau ir izpumpējušies un pamiruši, tomēr pēc septiņu gadu pauzes grupa atkal atdzīvojās.

Pirms pieciem gadiem izdotais Always Outnumbered, Never Outgunned vairāk uzskatāms par Houleta soloprojektu – viņš to studijā radīja būtībā vienatnē un pārējos ataicināja atpakaļ tikai uz koncertiem. "Es to uztveru kā The Prodigy albumu," tam nepiekrīt Flints. "Es to velnišķīgi mīlu. Kad ieslēdzu [dziesmu] Spitfire, tas man nones jumtu. Laiems sarakstīja beisbola nūjai līdzīgu treku – šķita, ka viņa roka izlīda no skaļruņiem un ieblieza man pa galvu!" Savukārt Houlets paskaidro, ka viņam nācies vienatnē uzņemties šā garadarba radīšanu, lai "glābtu The Prodigy no nonākšanas pilnīgos mēslos".

Lai kā arī būtu, grupas piektais studijas albums Invaders Must Die ir nesalīdzināmi interesantāks un arī komerciāli veiksmīgāks par savu nebūt ne slikto priekšteci. Nav brīnums, ka pēc pārdošanas datiem tas pārspēja pat U2, savukārt prestižā britu žurnāla Kerrang! aptaujā par gada singlu tika atzīta nevaldāmās trijotnes dziesma Omen, atstājot aiz sevis Placebo, Slipknot un Metallica.

Jāatgādina, ka pirms trīs gadiem, 2006. gada 4. maijā, The Prodigy jau viesojās Rīgā, ar savu skaņu decibelu ārprātu gandrīz ceļot vai nost jumtu Ķīpsalas hallei. Koncerts bija teicams un atmiņā paliekošs. Kas mainījies pa šiem gadiem, varbūt vīri kļuvuši rāmi kā Mobijs? "Nē, vecīt," kādā intervijā (to pārpublicējis TVNet) zvaigā Flints. "Tā kopumā ņemot, mēs joprojām esam īsti nelieši." Nu, tad jau viss kārtībā.