RECENZIJA: Machine Head “Of Kingdom Of Crown”
Pirms kādiem četriem gadiem slavenā amerikāņu grūvmetāla un metālkora apvienība gandrīz, gandrīz ar koncertu pietauvojās Rīgā. Jau bija panākta pat aptuvena vienošanās par uzstāšanos koncertzālē “Palladium”, taču kaut kas pajuka – tobrīd grupā sākās iekšējās problēmas ar sastāvu.
Savukārt 2015. gada septembrī, ticiet vai nē, “Machine Head” uzstājās Liepājas “Fontaine Palace”, kas šobrīd liekas kā ārpusgalaktisks brīnums. Nu pienācis brīdis, kad “Machine Head” atkal koncertē mums sasniedzamā attālumā - 20. septembrī Roba Flinna brigāde (kopā ar zviedru “Amon Amarth”) uzstāsies Tallinas “Saku Suurhall”. Šis koncerts būs interesants arī no tā viedokļa, ka abas minētās grupas burtiski nupat laidušas klajā jaunus studijas albumus.
Par “Machine Head”. Grupa dibināta 1991. gadā Oklendā, Kalifornijā. Iesākumā tā spēlēja trešmetālu, grūvmetālu u.tml. niknus stilus (spilgtākais tā laika piemērs - 2001. gadā izdotais albums “Supercharger”), bet pēdējos gados aizvien vairāk sliekusies alternatīvā metāla virzienā.
No pirmsākumiem ierindā gan palicis tikai vokālists Robs Flinns, bet pārējie ir salīdzinoši neseni rekrūši. Piemēram, basģitārists Džareds Makīčerns grupai pievienojies 2013. gadā, poļu ģitārists Vaclavs Kiltika (viņš spēlē arī poļu “death metal” bandā “Decapitated” un ir slaveno zviedru “Hypocrisy” ģitāru tehniķis) - 2019. gadā, bet kurš šobrīd “Machine Head” rindās atbild par sitamajiem instrumentiem, nav pat īsti skaidrs - ne īsti Mets Elstons (uz CD vāciņa rakstīts viņa vārds, tomēr oficiāli viņš šajā darbā nav anonsēts), ne īsti Neivens Kopervaiss (studijas un “live” bunģieris). Kopumā grupas kontā ir desmit studijas albumi, no kuriem iepriekšējais nāca klajā 2018. gadā - tas saucās “Catharsis”.
“Of Kingdom Of Crown” ir konceptuāls albums, kas vēsta par futūristisku pasauli, kurā debesis iekrāsotas tumši sarkanā krāsā. Galvenais stāsta varonis ir zaudējis savu mūža mīlestību un sāk nesaudzīgu cīņu pret sektu, kuru vaino tās nāvē, un kuras līdera māte savukārt mirst no narkotiku pārdozēšanas, tāpēc viņš zaudējis kontroli pār sevi un sācis slepkavot, bet tad… Bet tad apskatniekam apnika tajā visā iedziļināties. Pats Flinns intervijās stāstījis, ka, radot šo stāstu, iedvesmojies no kāda animācijas seriāla, ar kuru aizrāvušies divi viņa pusaudžu vecuma dēli.
PAR. Smagās mūzikas kritiķi šim darbam velta ļoti atzinīgus vārdus, arī topos tas ieņēmis augstas vietas. Kaut ko vērtīgu tajā patiešām var atrast, piemēram, nesaudzīgi postošo dziesmu “Choke On The Ashes Of Your Hate” un tikpat plēsīgo “Become The Firestorm”, izcelšanas vērta noteikti ir arī melodiskā un atmiņā paliekošā “My Hands Are Empty”. Taču apskatnieka favorīte veiksmīgo ģitārmotīvu dēļ - “Unhallowed”. Kā otro numuru varētu nominēt melodisko, bet brīžiem slānošo “No Gods, No Masters”.
PRET. Klausoties šo albumu, “Spotify” tā noslēgumā piedāvāja pārslēgties uz 2019. gadā studijā radītu “Machine Head” koncertierakstu “Burn My Eyes” un tā ietvaros ierakstītu dziesmu “Davidian” - ak, kungs, cik labi šī grupa kādreiz ir bliezusi! Pašlaik nebūs pārsteigums, ja pēc dažiem gadiem tā jau iebridīs progresīvā roka lauciņā... Albuma koncepts ir, maigi izsakoties, dīvains, tāpat kā liela daļa no tajā iekļautā skaņu materiāla, tostarp ievadošā “Slaughter The Martyr” vairāk nekā desmit (!) minūšu garumā un episkais sacerējums “Arrows In Words Form The Sky” tā visa noslēgumā.