RECENZIJA: Aivo Oskis “Suvenīrs”
Lieliem un ambicioziem plāniem dažkārt piemīt nelāga īpašība nepiepildīties. Acīmredzot tieši tā ir noticis ar Aivo Oska jau pavasara pusē pieteikto koncertu “Palladiumā”, 17. septembrī – tas ir atcelts (iemesls gan nav zināms). Nu nekas, toties jūlija beigās ar lielu pompu un plašu publicitātes kampaņu klajā laistais debijas albums “Suvenīrs” gan ir noklausāms.
No Aivo Oska PR komandas vēstītā. Albumā ir desmit dziesmas, kurās iekļautas gan melodiskas balādes, gan ritmiskas popdziesmas, “kam dziedāt un dejot līdzi”. “Man pašam šis debijas albums ir kā suvenīrs - katra dziesma ir par kādu noteiktu un īpašu laiku manā dzīvē, par kādu tēmu, kas liek atcerēties to, kas ir bijis. Vēlos, lai arī klausītājiem tas ir kā suvenīrs, jo tas ne tikai ir mans pirmais albums, bet arī dziesmas, ko klausīties savos īpašajos mirkļos, radot vai atceroties savas dzīves suvenīrus,” skaidro Oskis. Dziesmās apspriestas dažādas tēmas - iedrošinājums, uzdrīkstēšanās, nepadošanās, sāpju pārdzīvošana un to pārvarēšana, sevis atrašana utt.
Albums tapis, sadarbojoties ar pazīstamiem dziesmu autoriem un izpildītājiem - Katō, Būū, Oskaru Deigeli, Jāni Driksnu, Arni Račinski, Lieni Atvaru, Artūru Jenotu un Kasparu Ansonu, kurš ir arī albuma producents.
“Kaspars mudināja izmēģināt citu skanējumu, atrast citas tembrālas noskaņas manā balsī. Viņš sniedza profesionālus ieteikumus, kas ļāva man pašam sevi iepazīt arī no citas puses un sadzirdēt sevi citādāk. […] Ar šo albumu nekas neapstājas, ir jāiet tālāk, jāsasniedz nākamie mērķi un jārada jauni, paliekoši suvenīri turpmākajai dzīvei,” tā Aivo Oskis.
Te laikam būtu vietā plašākai auditorijai mēģināt paskaidrot, kas īsti ir Aivo Oskis, kura mājas lapa angļu versijā tiek pieteikta ar pieticību nepazīstošo paziņojumu “Welcome to the official home of Latvian music superstar Aivo Oskis”. Relatīvu atpazīstamību šis “superstārs” ieguva ar dalību šova “X Faktors” pirmajā sezonā (2017), kurā gan panākumus neguva, un diez vai kādam vispār palicis prātā, taču pēc tam Oskis ar apskaužamu regularitāti un pat nekaunību (labā nozīmē) parādījās visur, kur vien varēja un nevarēja sevi piedāvāt. Beigu galā Oskim pat izdevies sakasīt kaut cik nozīmīgus panākumus, ko ierakstīt savā muzikālajā CV - pagājušajā gadā viņa dziesmas “Krūze” un “Pašiem nemanot” ļoti augstu kotējās Latvijas Top 100, kurā tiek apkopoti radiostaciju dati. Vēl viņš sevi iedabūja šovā “La Dolce Vita” ar Roberto Meloni, “Kad viņas satiekas” un “Gudrs, vēl gudrāks”, kā arī vairākos populāros “YouTube” šovos, tāpēc nav brīnums, ka varēja pieteikt arī debijas albumu un lielkoncertu.
PAR. Balss Aivo Oskim ir, turklāt laba - tas ir nenoliedzami. Ar Kaspara Ansona pūlēm ir radīts arī klausāms popmūzikas materiāls, kas pirmām kārtām attiecas uz tādām dziesmām kā “Krūze” un “Miega bads”, noteikti atzīmējama arī “Virsotnes”, Latvijas Radio 2 “Muzikālās bankas” topā dzīvojas “Suvenīrs”, vēl radiostacijās kaut kas varētu sanākt ar “Sāpes dziest”. Labi un profesionāli nostrādāts darbs.
PRET. Interesanti, ar kādu argumentāciju Oskis grasījās piepildīt koncertzāli “Palladium”? Parasta (vai drīzāk prasta) un absolūti ne ar ko atmiņā nepaliekoša popmūzika, kādas pat Latvijā ir kilogramiem. Oskis atgādina Markusu Rivu - gan muzikāli, gan ārpus skatuves izpausmes veidos, tikai viņam pat līdz Rivam ir kā rāpus līdz Ķīnai…