Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA. Def Leppard. "Diamond Star Halos"

© Publicitātes foto

Tālajā 1977. gadā izveidotā šēfildiešu smagā roka apvienība, viena no 80. gadu slavenā britu metālmūzikas jaunā viļņa jeb “new wave of British heavy metal” (NWOBHM) slavenākajām grupām “Def Leppard” atzīmējusies ar savu pēc skaita divpadsmito studijas albumu – pēdējā laikā tie tiek izdoti ar septiņu gadu amplitūdu.

Jūnijā vidū “kurlie leopardi” uzsāka vērienīgu tūri kopā ar glemroka veterāniem “Motley Crue” un “Poison”, kā arī roka lēdiju Džoannu Džetu un viņas “The Blackheart”, līdz septembrim tūrējot pa Ziemeļameriku un kopumā sniedzot gandrīz 70 koncertus - varena izturība vairāk nekā 60 gadus veciem roka onkuļiem!

Savulaik tieši ar šo apvienību iesākās apskatnieka gaitas pa pasaules “hard & heavy” lauciņiem - ar albumā “Hysteria” (1987) iekļauto dziesmu “Women”. Kā zināms, veca mīlestība nerūs, tāpēc arī grupas jaunākais albums tika likts uz CD atskaņotāja, lai gan saprotams, ka no “Def Leppard” sen vairs netiek gaidīts kaut kas līdzīgs albumos “Pyromania” (1983) vai “Hysteria” iekļautajam skaņu materiālam. Grupas sastāvā izmaiņas nav notikušas - tajā joprojām ir vokālists Džo Eliots, ģitāristi Fils Kolens un Vivjens Kempbels, basists Riks Sevidžs (abi ar Eliotu ir vienīgie, kas ir no pašiem pirmsākumiem) un vienrocis bundzinieks Riks Alens. Rietumos “Diamond Star Halos” uzņemts apbrīnojami labi: Top 5 Apvienotajā Karalistē, Top 10 - Amerikā un Vācijā utt., “leopardiem” sen nav klājies tik labi! Kopumā 15 skaņdarbu, tostarp kopā ar Elisoni Krausu ierakstītā “This Guitar”.

PAR. “Def Leppard” savā ierastajā šā gadsimta skanējumā - no viņiem nekas cits arī netiek prasīts. Iesākuši ar sparīgajām “Take What You Want”, “Kick” un “Fire It Up”, grupa cenšas tādā pat garā arī turpināt, un daudzmaz viņiem tas arī izdodas. Pēdējos albumos ierasts, ka kāds spēcīgs gabals tiek tīšām vai netīšām pieslēpts to nobeigumā, un arī jaunais ripulis nav izņēmums - šķiet, tieši ar priekšpēdējo numuru platē meklējamā “Unbreakable” kronējama par šī darba labāko dziesmu.

PRET. Ar katru nākamo albumu “Def Leppard” skanējums kļūst aizvien popsīgāks un komerciālāks un ar katru nākamo albumu atrast kādu slavējamu gabalu šajos garadarbos kļūst aizvien grūtāk. Šeit tā jau ir gandrīz neiespējamā misija, bet centieniem sacerēt lipīgas rokbalādes Eliots vispār varētu mest mieru - tāpat nesanāks…