Apvienība “Sarnovskis. Sēruma” publicējusi savu otro albumu, kurā “iedziesmoti” 14 dzejnieces Rutas Štelmaheres dzejoļi.
Pirmoreiz ar šo apvienību saskaršanās sanāca 2020. gada nogalē, kad viņi izdeva albumu “Neskaramam nepieskaros”, toreiz ieskaņojot Jāņa Rokpeļna dzeju, bet vispār abi nav mūzikā nezināmi vārdi. Sarnovskis kā kristīgais mūziķis darbojās jau pagājušā gadsimta beigās, ar projektu “Mareks un draugi” izdoti divi albumi “Zemes mala” (2000) un “Es zinu…” (2003), bet vēl pazīstamāka ir (bija) viņa grupa “Zemes mala”, kas 2008. gadā izdeva pat ļoti pieņemamo albumu “Ģeometrija”. Savukārt Sēruma ir roka ģitāriste ar iespaidīgu muzikālo izglītību, kura 2017. gadā izdevusi albumu “What If”, bet 2018. gadā Jēkabpilī izveidojusi grupu “Pelni”, kuras repertuārs balstās uz dziesmām ar Jāņa Rokpeļņa tekstiem.
Bet ko nu par pagātni. Raksturojot jauno albumu, Anna Sēruma uzsver, ka “šis albums ir kā Rutas Štelmaheres gleznu izstāde audiālā formātā - tas ieved mūs pavisam citā realitātē, filigrānā skaņu un vārdu savstarpējās saspēles dimensijā.”
Savukārt dziesmu autors Mareks Sarnovskis piebilst: “Dzeja jau pati par sevi ir mūzika. Tai ir savs ritms, savs melodiski fonētiskais skanējums un suģestija, tādēļ mūziķim ir liela atbildība - nesabojāt dzeju kā pabeigtu autonomu meistardarbu. Ļoti ceru, ka mums tas ir izdevies mūsu abos albumos.” Arī albuma vāciņa noformējumā izmantotas Rutas Štelmaheres darbi - gleznas.
PAR. Rutas Štelmaheres dzeju Sarnovskis un Sēruma pilnīgi noteikti nav sabojājuši un atkal atliek vien paslavēt par šādu pieeju, dziesmu tekstus bāzējot uz lielisku dzejdaru radīto materiālu, tādējādi piepildot tās ar labu saturu. Arī muzikāli nav nekas iebilstams - liriskas, lēnīgas kompozīcijas ar Mareka patīkamo balss tembru trumpī. Salīdzinot ar tā priekšteci, šim albumam plusos jāieskaita arī pāris stilistiski citādākās dziesmas, kurām piešķilta neliela rokmūzikas dinamikas dzirksts - “Svina lodes”, “Rēta” un it īpaši “Pastaiga”. Jāuzteic arī tituldziesma ar trauksmainajiem ģitāru motīviem - ar ģitārām un it īpaši basu viss ir labākajā kārtībā arī pārējā albuma gaitā. Klausāms darbs.
PRET. “Nekā īpaši iebilstama nav, ja nu vienīgi māc pamatotas aizdomas, ka šim garadarbam būs grūti atrast savu auditoriju, un arī atrastā nebūs diez ko daudzskaitlīga” - tā apskatnieks vērtēja apvienības pirmo albumu un “Piena apļa” gadījumā varētu šo vērtējumu atkārtot. Ir gan arī pa kādam kaitinošam gabalam, kuru sarakstā augšgalā liekama dziesma “Ganiņš” ar salkano piedziedājumu.