Pirms pāris mēnešiem pašmāju alternatīvā metāla grupa “Sever” laida klajā debijas albumu, kurš vietnē “Spotify” jau ir sasniedzis vairāk nekā 600 000 straumējumu – vērā ņemams skaitlis. Grupa aktīvi darbojas arī sociālajos tīklos, bet interneta vietnē “YouTube” var uziet 11 šīs grupas mūzikas video – arī nepavisam nav slikts rādītājs! Kas tad ir šie “Sever”?
Grupa dibināta 2016. gadā, un tās sastāvā ir pieci perspektīvi mūziķi: Leonīds Koreņevskis (vokāls), Pāvels Trebuhins (ģitāra), Iļja Peškovs (bass), Staņislavs Kobeļevs (ģitāra) un Jevgēņijs Bratuščenkovs (bungas). Iepriekš “severieši” parādījušies tādos projektos kā „Rise the The Bait”, „Anotherway”, „MadFish”, „Freelancers” u.c., un katram ir vairāku gadu pieredze uz skatuves pirms pašreizējā grupas sastāva izveidošanās. Grupa ir sniegusi daudzus koncertus Latvijā un arī Baltijas valstīs, piedalījusies roka un metālmūzikas festivālos, dalot skatuvi arī ar tādām blicēm kā “Crazy Town” (ASV), “The Slot” (Krievija), “Wildways” (Krievija) u.c. Pēc pašu teiktā, viņu muzikālo noskaņojumu un stilu nosaka tādi mūzikas žanri kā postroks, alternatīvais roks un posthārdkors, lai gan, kaut vai tikai pavirši uzmetot ausi “Sever” darinājumiem, tuvākās paralēles drīzāk velkamas ar ņūmetālu un alternatīvo metālu, bet, ja pavisam konkrēti, tad ar grupu “Linkin Park” un tās līdziniekiem.
PAR. Spars un enerģija, ar kādu “Sever” pievēršas savas mūzikas popularizēšanai, ir uzslavu vērti - minētie 11 klipi nebūt nav ar mobilo telefonu filmēti, arī albums ir pašu izdots, un, lai arī stipri limitētā versijā, tomēr pieejams arī CD formātā. Kvalitatīvi ierakstīts, kvalitatīvi iespēlēts - arī šajā ziņā viss ir kārtībā. Alternatīvais metāls pie mums nesaprotamu iemeslu dēļ neiesakņojās ne tā zvaigžņu laikos, ne jo vairāk tagad, tāpēc ir subjektīvs prieks, ka vismaz kāds šeit tomēr turpina apgūt šo lauciņu. Un “Sever” ir, ko piedāvāt - kā labākie gabali noteikti jāiesaka “Animal” un “The Disease”, labs ir “My Dream, My Agony”, padevušies arī “Red Room” un “Empty Promises”, kura ierakstā piepalīdzējis vācu grupas “Annisokay” vokālists/ģitārists Kristofs Višoreks. Kad Leonīds savā balsī ieslēdz kārtīgu “česteru”, tad ir pavisam labi. Īpaši ieteicams klausīties, sēžot pie stūres.
PRET. Lielākā problēma ir tāda, ka “Sever” ir jānoklausās teju padsmit reizes, lai aizķertos kaut vai viens no šiem gabaliem - ar pirmajām reizēm to var izmantot tikai kā fona metālmūziku. Vai daudzi atlicinās laiku šīm padsmit reizēm? Diez vai. Abus pēdējos albuma gabalus “Noise In The Trees” un “Do You Remember Me?” droši varēja tajā neiekļaut, no tiem tāpat nav nekādas jēgas... Un vēl - “Sever” ir dzirdēti arī “dzīvajā”, un, ja vien tie nebija kādi īpaši neveiksmīgi koncerti, tad šajā jomā viņiem vēl augt un augt.
