RECENZIJA: Patriks “Penumbra”

Lai gan vārds Patriks pie latviešiem nav nemaz tik izplatīts, mūzikā pēkšņi to saradies vairumā. Ir Patriks Pētersons jeb Patriks Peterson - latviešu “Elvisa Preslija” Ivara Pētersona dēls Elviss Patriks Pētersons, kas jau guvis visnotaļ lielu atpazīstamību gan piedaloties “Supernovā”, gan ar vairākiem veiksmīgiem hitiem un to videoklipiem.

Ir arī Patriks Tabaks jeb Patrick Tabaks, kurš pērn izdeva debijas albumu “Lost My Mind”, un kurš šogad atzīmējās kā viens no galvenās lomas tēlotājiem Jāņa Lūsēna mūziklā “Zvaigznes bērns”.

Bet tagad uzradies vēl viens Patriks, kurš nav tas Patriks, kas Pētersons, un pat ne tas Patriks, kas Tabaks, bet pavisam cits Patriks. Sapratāt? Skaidrs, ka nē… Kā šie jaunieši (it īpaši šis apskatāmais Patriks III) domā publiskajā telpā stiprināt savu identitāti, tās jau ir viņu problēmas.

Par šo Patriku zināms vien tas, ka “Penumbra” ir viņa debijas albums, kas sastāv no desmit dziesmām un tapis aptuveni divarpus gadus. Savu jauno skaņu materiālu mūziķis ar savu grupu plāno šovasar izpildīt arī koncertos (šie plāni gan izskanēja jau pirms vasaras, bet par to realizāciju nekas nav dzirdēts…), tā kā varbūt būs iespēja par viņu uzzināt kaut ko vairāk. “”Penumbra” ir koncepta albums, kas sastāv no divām daļām, kuru vienojošais motīvs ir mīlestība. ”Penumbra” ir progresējošs stāsts par diviem cilvēkiem, kuru mīlestība aug, attīstās, iet cauri grūtībām un turas virs ūdens līdz lūzuma brīdim, kurā visas iedomas, sajūtas, uzskati un ieradumi izmainās kā diena pret nakti. Vārds ”penumbra” no angļu valodas tulkots kā pusēna jeb laukums, kas veidojas starp gaismu un ēnu. Šis nosaukums apzīmē emocionālo stadiju, kurā nonāk cilvēks attiecību izbeigšanas brīdī, kad atrodas starp gaismu, kas ir aiz muguras, un tumsu, kas to sagaida,” skaidro Patriks.

Par stilistisko ievirzi - “r&b”, “soul”, “neo soul”, alternatīvais pops u.tml., bet par saviem ietekmes avotiem Patriks sauc tādus ārzemju “stārus” kā Frank Ocean, “Bon Iver”, “Local Natives”, Joji, James Blake, Rex Orange County, Still Woozy, Tom Misch, Mac Miller, Anderson .Paak un citi.

PAR. Kvalitatīvi nostrādāts darbs, par kuru tā autors pelnījis uzslavas. Savu stilistisko ievirzi puisis raksturojis precīzi - tas tiešām ir “r&b”, “neo soul” un alternatīvais pops, kas pie mums pašmāju izpildītāju sniegumā nemaz tik bieži nav manāms. Labākās dziesmas - albumu ievadošā “Gruvie”, skaistā “Wait For Me”, mazliet mīklainā “Running” un nez kāpēc pašās albuma beigās nobāztais stilīgais sintīpopa gabals “Giving Up”.

PRET. Jau minētais stilistiskais mikslis Latvijā diemžēl nav pieprasīts, tā kā Patrikam būs pamatīgi jāpiestrādā, lai savu “Penumbru” spētu iebarot latvju klausītājiem, savukārt aiz mūsu zemes robežām šāda tipa izpildītāju ir čupām un grēdām. Taču ne jau tas ir lielākais šī albuma mīnuss - tas vienkārši neaizrauj. Nemaz.