RECENZIJA: Dainis Tenis “Decoder”
Pašas pēdējās jūnija dienas vakarā pianists un komponists Dainis Tenis, kurš vairāk pazīstams pēc dalības grupas “Dagamba” sastāvā, uzstājās “Hanzas Peronā”, izpildot savu oriģinālmūziku no tikko izdotā albuma. Mūzika un skaņu ieraksti 11 kompozīcijām tapuši jau pirms kāda laika – Covid-19 pandēmijas sākuma posmā, tomēr publiski albums pilnā garumā tapa pieejams taustiņinstrumentālistam zīmīgā laikā - tieši pirms viņa apaļās dzimšanas dienas (21. jūnijā mūziķim palika 30 gadi) un pirmā solo koncerta Rīgā.
“Esmu neaprakstāmi gandarīts, ka mans albums beidzot ir klausāms publiski! Tas gatavībā jau ilgu laiku gaidīja īsto brīdi, un, domāju, ka bija vērts šo mirkli sagaidīt. “Hanzas Perons” viennozīmīgi bija īstā vieta, kur manai mūzikai izskanēt pirmo reizi dzīvajā izpildījumā, un manas vērā ņemamās dzimšanas dienas laiks arī ļoti pastiprināja svētku sajūtas,” stāsta Dainis Tenis. Koncertā viņš uzstājās, muzicējot uz trim instrumentiem - koncertflīģeļa, “Moog” analogā sintezatora un Dāvida Kļaviņa būvētajām “Una Corda” klavierēm.
“Decoder” ir ļoti personisks un autobiogrāfisks darbs, uz ko Daini Teni iedvesmojis reālajā dzīvē piedzīvotais - atmiņas, sajūtas, notikumi.
Šis albums ir kā “neizteiktie vārdi un aizturētās emocijas, kas rezultējušās klavieru un elektroniku skaņu zīmējumos”, bet “stilistiski Daiņa mūzikā savienojušies viņam aktuālie žanri - laikmetīga klasiskā, ambientā un elektroniskā mūzika,” tā viņu piesaka zinātāji. Albums ir klausāms visās straumēšanas platformās.
PAR. Vai Daini Teni tik aktīvai darbībai iedvesmo viņa radošais kolēģis grupā “Dagamba” Valters Pūce vai otrādi, bet abi ir nudien čakli skaņraži - pērn klajā nāca viņu kopīgi sarakstītais albums “Radīts Latvijā”, ar šo programmu krietni pabraukājot pa Latviju, turklāt ne uz mirkli nepierimst arī darbība ar “Dagamba” utt., taču, kas pats svarīgākais, jebkurš no šiem darbiem ir vērtējams ar lielu plus zīmi! Arī “Decoder”. Par akadēmiskāko sadaļu lai spriež šādas mūzikas lietpratēji, savukārt ierindas klausītājiem noteikti var ieteikt tās kompozīcijas, kurās klavieres savijas ar ambientu elektroniku, piemēram, monumentālo “Momentum I & Momentum II” (pēdējās pāris minūtes no šī desmit minūšu garā skaņdarba gan varētu arī noīsināt...) vai lielisko “Forward”. Protams, nav ne vainas arī Daina Teņa kopdarbam ar Valteru Pūci kompozīcijā “Review”.
PRET. Akadēmiskākajos darbos (“Enter”, “Loop”, “Pause” u.c.) var sajūsmināties par to, cik ātri kustas Daiņa pirksti pa klavieru taustiņiem (tas pat nav jāredz, to var viegli iztēloties), tomēr pilnībā to varēs novērtēt tikai šīs jomas speciālisti.