RECENZIJA: Atis Andersons Organ Trio “Organic City"

 
©Publicitātes foto

Starptautiskā improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāla “Rīgas ritmi” izskaņā piektdien mākslas telpā “Noass” notika koncerts ar taustāmu pievienoto vērtību – tika prezentēta džeza mūzikas izdevniecības “Jersika Records” paspārnē izdota Latvijā pirmā “Hammond” ērģeļu džeza trio skaņu plate. “Organic City” iekļauti “Hammond” ērģelnieka un komponista Ata Andersona septiņi skaņdarbi, kas ieskaņoti kopā ar ģitāristu Āri Ozolu un bundzinieku Andri Buiķi. Albuma ieraksts veikts 2021. gada augustā, pilnīgi analogi, uz lentes, skaņu režisora Mārtiņa Krastiņa vadībā.

“Līdz ar “Hammond” ērģeļu ienākšanu manā dzīvē, sāku izpildīt un komponēt kaut ko vairāk kā tikai klasisku džeza mūziku. Mani jau no seniem laikiem uzrunā arī roka un “groove” tipa mūzika. Sperot pirmos soļus šajā virzienā, redzēju, ka instruments ļoti labi iederas šajos žanros. Manā daiļradē nebija bijušas nevienas šādu žanru kompozīcijas, un tā nu ķēros klāt rakstīt mūziku, savienojot džeza harmoniju un improvizāciju ar grūva, fanka un rokmūzikas ritmiem. Albumā ir apkopotas septiņas kompozīcijas, kuras ir tapušas pēdējo pāris gadu laikā. Izņēmums ir “Lumberjack”, ko uzrakstīju 2012. gadā un pie tam - uz basģitāras. Albumā ir dzirdams klasiskais “Hammond” ērģeļu trio, un vienlaikus tas arī ir kā apliecinājums un atskaites punkts pēdējo gadu apgūtajam šī instrumenta spēlē,” stāsta Atis Andersons.

Mazliet no mūzikas vēstures. Leģendārās elektriskās ērģeles “Hammond” 1934. gadā izgudroja un uzsāka ražot Lorenss Hamonds.

To vēsture ir cieši saistīta ar populārās mūzikas attīstību. Īpašu izpausmi tās ieguva afroamerikāņu garīgajā mūzikā un vēlāk kļuva par spilgtu instrumentu džezā, blūzā un progresīvajā rokā. 1937. gadā “Hammond” ērģeles nonāca arī Latvijā - VEF vadība nopirka no Hamonda licenci un uzsāka instrumenta ražošanu, izmantojot pašmāju koku un unikālu mākslinieka konstruktora Ādolfa Irbītes dizainu. Tās skanēja Liepājā, Madlienā, Rīgas dievnamos un pat Dailes teātra izrādēs. Kara laikā vairums šo instrumentu gājuši bojā, tomēr daži ir saglabājušies un gaida savu restaurāciju. Ata Andersona ierakstā izmantotas autentiskas 70. gados ražotas “Hammond A100” ērģeles kopā ar firmas “Leslie” skaļruņiem.

PAR. Ļoti sabalansēts darbs, kas ļauj pilnībā novērtēt visu trīs mūziķu augsto individuālo meistarību - eleganti skan gan ērģelītes, gan Āra Ozola soloģitāra, bet Buiķis (vēl ir kāda grupa, kurā viņš nespēlē?) kārtīgi atplaukst, skanējumam kļūstot “grūvīgākam”. Diezgan droši, ka katrs te atradīs kaut ko sev interesantu, taču apskatnieks, kā roka pasaulei tuvāk stāvošs, līdzīgi domājošajiem ieteiktu tādas kompozīcijas kā “Groove Station” un “Ishinomaki”, pavilkties var arī uz “Oak Tree” un/vai ģitarizēto “Lumberjack”. Īpatnēji, ka šie skaņdarbi neapnīk, piemēram, apskatniekam “Organic City” “repeat” režīmā skanēja praktiski visu dienu un nekas - varēja klausīties vēl un vēl! Lai “iekristu” šajā albumā, iziet iepriekšējus sagatavošanās kursus džeza mūzikā nav nepieciešams. Un vēl - plate kā formāts tomēr atstāj viscienījamāko, suģestējošāko un vizuāli pārliecinošāko iespaidu.

“Ata Andersona trio ieraksts “Organic City” bijis ļoti gaidīts. Tas ir ne tikai pirmais “Hammond” ērģeļu trio albums Latvijā, bet arī vēl viens apliecinājums Latvijas džeza vidējās paaudzes radošajam vērienam un vitalitātei,” atzīmē Mikus Solovejs, kurš džeza jomā zina drēbi, savukārt uz plates vāciņa viņš piebildis tā: “Droši var teikt, ka ar šo ierakstu “Hammond” ērģeļu skanējums pilnasinīgi ir atgriezies Latvijā, šoreiz savā skaņā iekļaujot spilgtus džezroka, “funk” un “groove” žanra iespaidus. Ata Andersona oriģināldarbi ir sarakstīti, izmantojot šī instrumenta plašo reģistru, skaņas dinamikas un tembrālās iespējas, sasaucoties ar Āra Ozola ģitārspēli un Andra Buiķa ritmisko pulsu. Skanējums ir pārliecinošs un pacilājošs. Mūzika, kura izdota 2022. gada vasarā “Jersika Records” paspārnē, atgādina, ka ir laiki, kad vislielāko drosmi prasa dzīvot pateicībā par šodienu un cerībā par rītdienu.” Lai arī šis vērtējums šķiet nedaudz sakāpināts, tomēr - nevar nepiekrist.

PRET. “Dzīvajā” šī programma, protams, izklausās labāk un interesantāk. No platē iekļautā skaņu materiāla par dažām kompozīcijām (piemēram, aplam lēnīgo “Homecoming”) varētu izteikt nelielus iebildumus, taču tā jau būtu piekasīšanās.