RECENZIJA: Aston Kais “Modus Operandi”
Akurāt 1. jūlijā klajā nāk albums “Modus Operandi”, kuras radītāji ir grupa “Aston Kais”, kas agrāk bija pazīstama kā grupa “Harijs” (vai “Grupa Harijs”). Pateicoties mūziķu komunikācijas prasmēm, apskatniekam tika rasta iespēja noklausīties šo darbu jau iepriekš – paldies viņiem par to!
“Nepieciešamība mainīt [grupas] nosaukumu radās jaunā skanējuma dēļ, kas ir kļuvis mazāk naivs, bet smagāks un daudz progresīvāks,” skaidro paši “bijušie hariji”. “Modus Operandi” attaisnojot šo nosaukuma maiņu un pierādot jauna skanējuma sākumu.
“Grupa saglabā tieksmi uz poliritmiem, netradicionāliem taktsmēriem un komplicētību rokmūzikas kontekstā, ietekmējoties ne tikai no mūsdienu progroka līderiem “King Gizzard & The Lizard Wizard”, bet arī no pagājušā gadsimta fusion celmlaužiem Miles Davis, Chick Corea, Mahavishnu Orchestra un citiem,” informē mūziķi.
Klātienē grupu varēs redzēt un dzirdēt 8. jūlijā progresīvā roka festivālā “Progausis” Jaunpilī (viņi uzstāsies tieši pirms šī žanra Latvijas leģendām “Holy Lamb”), 13. jūlijā K. K. fon Stricka villas dārzā (kopā ar “Juuk”), 27. jūlijā Mākslas centrā “Noass” un 30. jūlijā Kultūras namā “Wiktorija” Liepājā.
PAR. Pirms pāris gadiem apskatnieks “Harija” albumu nolīdzināja līdz ar zemi un diezgan pamatoti, jo tas nudien bija pagalam vājš, taču jaunais produkts ir krietns solis uz priekšu grūti apgūstamajā progresīvā roka lauciņā. Meitenes un puiša vokāla interesantās saspēles dēļ pirmās asociācijas rodas ar grupu “Stūrī Zēvele”, taču tā ir tikai šķietamība, jo “Aston Kais” ir pašiem savs rokraksts. Jādomā, ka festivālā “Progausis” viņi jutīsies kā mājās, savukārt klausītāji līdz tam var mēģināt apgūt grupas dīvainos un sarežģītos ritmiskos zīmējumus, piemēram, paklausoties par singlu izvirzīto dziesmu “Burvis”, apņēmīgi roķīgo “Akrobātu” (tā sākuma daļa atgādina kanādiešu grupas “Rush” skanējumu) vai īpatnējo “Blēdi”, bet vēl labāk - albuma pašu interesantāko gabalu ar uzmanību piesaistošo nosaukumu “Beigta govs”. Labi spēlē!
PRET. Kā pašu pirmo gabalu albumā likt astoņas minūtes garo instrumentālo opusu “Modus Operandi” - tas ir riskants solis, kurš diez vai sevi attaisno (lai gan kompozīcija ir ļoti spēcīga). Pats lielākais šī albuma mīnuss ir tāds, ka tas tā īsti un kārtīgi emocionāli neaizrauj. Cerams, ka progresīvā roka cienītāji domās citādāk. Lai gan - diez vai…