Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Abbath “Dread Reaver”

© Publicitātes foto

Aptuveni pirms četriem gadiem norvēģu blekmetālistu formācija “Abbath” uzstājās klubā “Melnā piektdiena”, un kopš tiem laikiem latvju zemē par viņu darbiem un nedarbiem ir daudz lielāka interese. “Dread Reaver” ir grupas trešais studijas albums, kas seko “Abbath” (2016) un “Outstrider” (2019).

Ja mazliet no vēstures, tad par vieniem no blekmetāla pamatlicējiem un arī šī žanra līderiem tiek uzskatīta norvēģu grupa “Immortal”, kas tika izveidota 90. gadu sākumā, un fanu sirdis iekaroja ar saviem pirmajiem studijas albumiem “Diabolical Fullmoon Mysticism” (1992), “Pure Holocaust” (1993) un “Battles In The North” (1995). Ilgus gadus šīs norvēģu grupas vokālists un ģitārists bija Olve Eikemo jeb Abbath Doom Occulta. 2015. gadā viņš atstāja “Immortal” rindas un izveidoja pats savu blici “Abbath”, kurā sākotnēji mūziķi mainījās itin bieži, taču pēdējos gados sastāvs ir nostabilizējies: Ole Andrē Fārstads jeb Raud (ģitāra), savulaik meiteņu skarbajā grupā “Nervosa” redzētā Mija Volesa (bass) un Ukri Suvilehto (bungas).

PAR. Kopumā deviņas blekmetāliskas kompozīcijas - it kā tipiskā norvēģu stilā, tomēr Abbath savu skanējumu šoreiz padarījis tādu kā demokrātiskāku un visiem smagās mūzikas cienītājiem saprotamāku. Asas ģitāras, bombardējošs ritms, vokāls 90. gadu sākuma “Bathory” garā. Ieteicamākie gabali - “Scarred Core” un “The Book Of Breath”, bet droši vien kādam tīkamāki būs citi gabali, jo visa programma ir saturiski un kvalitatīvi diezgan līdzīga. Jāpiebilst, ka arī šajā albumā “Abbath” savus cienītājus aplaimojuši ar kādu kaverversiju - šoreiz “Metallica” dziesmai “Trapped Under Ice” no albuma “Ride The Lightning” (1984).

PRET. Intereses pēc mēģinot atrast blekmetāla pārzinātāju atsauksmes par šo albumu, apskatnieks iemaldījās kādā “true” blekmetālistu interneta saietā, bet tur - ak, šausmas, kā “Dread Reaver” bija nolikts! “Šķidrs kā apakšbikses no marles” - bija lasāms pat šāds salīdzinājums. Grūti komentēt, kas “īstajiem un patiesajiem” ir pret šo darbu, droši vien par melodisku...