Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Sigrid “How To Let Go”

© Publicitātes foto

Jaunā un spriganā norvēģiete Sigrida Solbaka Rābe (Sigrid Solbakk Raabe) starptautiskā apritē atzīmējās jau 2017. gadā, kad viņai vēl bija tikai 20 gadu, izdodot debijas EP “Don’t Kill My Vibe”.

Tas Sigridai sagādāja prestižo “BBC Music Sound Of 2018” balvu un neskaitāmas nominācijas citos vērtējumos kā gada debitantei. Taču vēl lielākus panākumus guva Sigridas debijas albums “Sucker Punch” (2019), kas bija stabila Norvēģijas topa Nr.1 vērtība un pat aizlauzās līdz Apvienotās Karalistes topa pirmā trijnieka pakājei. Galvenā šo panākumu atslēga, protams, bija sensacionālais singls “Strangers”, taču nevarēja nesimpatizēt arī pašas Sigridas vienkāršība.

“To [dziesmu] vienojošā tēma ir tāda, ka nav nekādas tēmas. Popa žanrs ir plašs, un man tajā ir pietiekami daudz brīvības un telpas, lai izdarītu visu, ko vēlos,” par albumu toreiz teica Sigrida, un arī jaunajā darbā viņa ir pieturējusies pie šīs formulas. Rezultāts ir otrā vieta Britu salās, tātad - tas strādā!

PAR. Pārsteidzoši droši un pārliecinoši - tas bija sakāms jau par debijas albumu, bet otrajā ripulī Sigrida ir tikai pielikusi. Drosmes dziedātājai nudien netrūkst, par ko liecina kaut vai dziesma “Bad Life”, kuras ierakstam pieaicināta britu alternatīvā roka grupa “Bring Me The Horizon” (tiesa, tas vairāk reklāmas nolūkos, jo stilistiski tajā iederētos jebkurš ierindas rokdziedātājs…). Lielākais albuma hits ir “Mirror”, kas “Spotify” tuvojas 35 miljonu klausījumu robežai, tomēr apskatnieks izceltu atmiņā paliekošo “Burning Bridges”. Vēl - “Thank Me Later” un “A Driver Saved My Night”, kā arī “It Get Dark”, kurā Sigrida nodemonstrē savas plašās vokālās dotības. Enerģisks, ritmisks un dejojams pops ar “dance” elementiem, kas klubos sevi noteikti attaisnos. Arī rietumu mūzikas kritiķi domā, ka “How To Let Go” ir manta - dabūt četras zvaigznes no “NME” (un arī “The Independent”) nav joka lieta.

PRET. No duča albumā iekļautajām dziesmām pārīti pilnīgi droši varētu svītrot - roka pati no sevis stiepjas pēc CD pults, lai pārtītu nākamo gabalu. Taču tāds ir komercmūzikas posts - praktiski neiespējami visu albumu nokomplektēt tikai un vienīgi no potenciāliem hitiem.