RECENZIJA: Izlase “Sviests 9”

 
©Publicitātes foto

Tuvojoties Valmiermuižas etnomūzikas festivālam (tas notiks 17. – 18. jūnijā), kārtējās izlases “Sviests” klajā nākšana šķiet gluži vietā, lai arī šis pasākums ir atteicies no sviesta savā nosaukumā (burtiskā nozīmē). Taču mūzikas izdevniecība “Lauska” gan ne, tai “Sviests” (un droši vien arī sviests) joprojām ir cieņā.

“Kaut arī visiem apnikusī pandēmija jo īpaši nežēlīgi uz ilgāku laiku apstādināja mūzikas dzīvi, un tā izsita no ierastā divgadu ritma arī etnomūzikas izlases “Sviests” iznākšanu, tomēr lepojamies, ka šī izlase iznāk, kaut ar nelielu kavēšanos, bet nu jau devīto reizi,” savos ievadvārdos saka “Lauskas” pārstāvji. “Tas tikai apliecina, ka nekāda izolēšanās vai nenotikuši koncerti nespēj apstādināt radošo procesu, tāpēc jau atkal “Sviests” ir pilns līdz malām.”

Izlasē iekļauti divi desmiti dziesmu tādu mūziķu vai apvienību kā “Saucējas”, Laurita Peleniūte & “Auļi”, Rīgas saksofonu kvartets un Valdis Muktupāvels, “Kalnejas”, “Svīres”, Elīna Līce, “Rāva”, Katrīna Dimanta, “Ududu”, “Dārdi”, Zane Sniķere u.c. izpildījumā - pārstāvētas pat “Tautumeitas” (ar dziesmu “Brosnej, puika, tū dzeršonu”) un diezgan “neetniskā” grupa “Rahu The Fool”. “Viena šī laikmetu raksturojoša iezīme varbūt ir tā, ka radušies vairāki solo projekti, savukārt grupas ir pārsvarā tās, kuras jau senāk spēlē kopā, jo jaunas apvienības objektīvu iemeslu dēļ nevarēja rasties,” norāda izdevēji.

“Šajā albumā ir apkopoti dažādu mūziķu skaņdarbi, kuros sajūtams tautas mūzikas pieskāriens, un klausītājiem būs noteikti arī nedzirdēti atklājumi. Visu šo “sviestu” saucam par etnomūziku, folkmūziku, postfolkloru, pasaules mūziku, tomēr tajā allaž sajūtama iedvesma, kas gūta no tautas mūzikas. Tā mūsdienās ir pakļauta visdažādākajām ietekmēm, tāpēc šajā izlasē varēsim dzirdēt arī dažas citas valodas - lietuviešu, līvu un latgaļu sasaukšanos, arī ebreju valodu, tomēr tās visas sakņojas vietējā tradīcijā, kas ir neizsmeļams radošuma avots.”

PAR. Lielisks pašmāju etnomūzikas apkopojums, bet it īpaši slavējams ir CD buklets, kurā atrodama izsmeļoša informācija par izpildītājiem un arī skaidrojumi par dziesmām (dažos gadījumos). Šis buklets sniedz daudzus pārsteigumus, mēģinot noskaidrot, piemēram, kur tik ļoti dzirdēta šķiet dziesmas “Raganiņa” izpildītāju “Kalnejas” solistes balss - protams, ka tā ir lieliskā Marija Valmiera (plus Toms Valmiers pie kontrabasa)!

Jāatzīmē arī Lauritas Peleniūtes un “Auļu” kopdarbs dziesmā “Ciemiņi”, koklētāja Edgara Zilberta un kontrabasista Staņislava Judina sadarbība skaņdarbā “Izlietus”, projekts “TKP” ar Julgī Stalti galvenajā lomā dziesmā “Suņi”, grupa “Ududu” ar latviešu tautasdziesmu “Mārtiņš kūra uguntiņu”, etnodrūmā un ģitārīgā “Rāva” (dziesma “Ceļa māte”) un omulīgā “Banga” ar ebreju valodā dziedāto “Di Bayke”, bet apskatnieka personīgais atklājums ir elektriskās etnokokles meistare Zane Sniķere (“Atvasaras vakarā. Iemīlies”).

Intereses pēc ir vērts paklausīties arī dziesminieces un dzejnieces Elīnas Līces skaisto “Nāk rudentiņis” versiju, kuras aranžijā viņai palīdzējis Leons Sējāns, bet otru vokālu iedziedājis… Ēriks Loks.

PRET. Ja par negatīvo, tad kaut kā aizdomīgi daudz dziesmu šķiet nevis līdzīgas, bet gandrīz vienādas. Vēl - protams, etnomūzika ir etnomūzika, to ne katram izprast, taču, lai izprastu Rīgas saksofonu kvarteta un Valdis Muktupāvela iespēlēto skaņdarbu “Visādi putni”, laikam vajadzētu būt arī ornitologam… Bet ko šajā izlasē dara (un ko Valmiermuižas etnomūzikas festivālā darīs) veļasdēļa rīvētāji no “Rahu The Fool” ar savām “Daliņa kājām”, vispār nav skaidrs.