RECENZIJA: Embark “Kā šis vispār bija jāsaprot?”
Pagājušajā nedēļā uz sava debijas albuma prezentācijas koncertu Tallinas kvartāla kultūrvietā “Tu jau zini kur” aicināja jaunā grupa “Embark” – ja godīgi, iepriekš par tādu nebija dzirdēts, lai gan grupai jau esot izdoti daži singli (“Spotify” straumētavā redzamais to apliecina – tur ir pat seši atsevišķi izdoti singli).
“Līdzīgi kā līdz šim izdotie singli, arī albums ietver sevī alternatīvu orģinālmūziku latviešu valodā ar mūsdienīga ekspresionisma motīviem. Tas ir muzikāli daudzveidīgs stāsts, kurš nevienu klausītāju neatstās vienaldzīgu,” preses paziņojumā raksta mūziķi. Par savu stilu - grupa spēlējot alternatīvo popu ar roka, fanka un disko elementiem.
Grupu ar nesaprotamo nosaukumu “Embark” 2019. gadā dibinājuši trīs draugi - vokālists Ēriks Gorda, ģitārists Matīss Priedols un bundzinieks Kaspars Markus Molls, bet pusgadu vēlāk trijotnei pievienojies arī basģitārists Krišjānis Laizāns.
Pēc pašu sociālajos tīklos rakstītā, četrotne spēlēšanu kopā uzskata par iespēju koncertēt un sacerēt dziesmas, kurās tiek apvienotas visu četru mūzikas gaumes jaunā un oriģinālā skanējumā. Par to tiek solīts ļaut pārliecināties klausītājiem daudzviet Latvijā, grupai uzstājoties koncertos, kurus tā kaut kad drīzumā pakāpeniski izziņošot. Tas īsumā.
PAR. Ir dažas nianses, ar kurām “Embark” patīkami izceļas uz kopējā latvju poproka pārbagātības fona: pirmkārt, tie ir daudzviet izmantotie fanka elementi; otrkārt, tā ir izteiksmīgā basa līnijas darbība un arī ģitārista prasmes; treškārt - ja grupa atmet savu panaivo dziesmiņu izpildīšanas manieri un pievēršas lietai nopietnāk, arī rezultāts sanāk labāks. Piemēri - kaut vai “Pilsēta - paradokss”, vēl arī “Šajā grāmatā”, “Trase uz ātrumu”, “Atpakaļ”, arī instrumentālā “Svētais zirnis”. Kā fona vai iesildošā grupa “Embark” varētu gluži labi derēt, piemēram, pirms “Sudden Lights”. Vai vēl labāk - pirms tiem, kuri spēlētu pirms “Sudden Lights”…
PRET. Nez, no kurienes gan rodas visi šie “audiokvartāli”, “pirmie kursi” un citi viņu līdzinieki - ar vokālu pareizu kā lineāls un dažādi modificētiem vienāda poproka ritmiem -, pēdējā laikā to saradies teju vai čupām un grēdām, steriem un kubikmetriem… Par to var pārliecināties kaut vai pēc švakdziesmas “Maģija”, kurai uzticēts albuma ievadošā gabala gods, tātad laikam jau paši “Embark” mūziķi to uzskata par savu labāko... Albumā kopumā ir 15 skaņdarbu (trīs gan ir kaut kas līdzīgs skitiem), no kuriem kādu pusi varētu paslaucīt zem tepiķa un nevienam nerādīt, tad šis lieldarbs būtu gluži pieņemams. Nosaukums nudien ir īsti vietā - kā šis vispār bija jāsaprot?!