Jūnija pirmajās dienās klajā nācis Jāņa Šipkēvica jeb Shipsea jaunais albums, kura priekšvēstnesis “Pie upes” bija dzirdams jau “Muzikālās bankas” fināla ceremonijas laikā februārī, bet visam albumam patiesībā vajadzēja ieraudzīt dienasgaismu martā – sanākusi neliela aizķeršanās. Arī priekšvēstnesim gan bija priekšvēstnesis – dziesma “Siltā gaismā”, kas tika izdota jau pērn decembrī.
Ierakstā dzirdamas 11 kompozīcijas ar paša Šipsī un viņa klasesbiedra Marta Pujāta vārdiem. “Jaunais albums ir autobiogrāfisks - tematika balstīta pieredzes stāstos un notikumos. Tajā saklausāmi muzikāli kontrasti, mijoties gan enerģiskām, gan liriskām tēmām, kā arī dažādu muzikālo raksturu atklāsmēm,” vēsta mūziķa PR nometne, un tā tiešām arī ir.
Albuma ierakstos piedalījušos mūziķu pamatkodols bez paša Shipsea ir ģitārists Miķelis Putniņš, basģitārists Kārlis Josts un bundzinieks Rūdolfs Dankfelds, kā arī fona vokāliste jeb piebalsotāja Kristīne Pāže.
Stīgu aranžējumus veidojis Andris Sējāns, un tos ieskaņojis “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets (Līva Plociņa Janova, Marta Madara Gaile, Ineta Abakuka, Madara Norbūte). No viesmūziķiem pirmām kārtām jāmin divi kolorīti vārdi - Aminata, kura piedalījusies dziesmas “Tavi viļņi” ierakstā, un repere Ūga (Daiga Barkāne), kura dzirdama dziesmā “Dunka”. Ieraksta producents - protams, ka Gatis Zaķis, kurš gan cits?!
“Shipsea” ir projekts, ko dziedātājs, komponists un grupas “Instrumenti” līdzdibinātājs Jānis Šipkēvics radīja 2015. gadā, kad tika izdots arī EP jeb minialbums. “Es uzskatu, ka man ļoti laimējies būt brīnišķīgu mūziķu lokā, kurš atļauj un rosina visdažādākās radošās izpausmes - sākot no liela vēriena laboratorijas ar grupu “Instrumenti”, Imanta Kalniņa iedvesmotām skaņām savienībā “Nepāriet”, tāpat komponēt teātrim, orķestriem un koriem. Taču albums ir tas, kurā visvairāk sajūtams mans DNS. Aptuveni desmit gadus esmu šo mūziku nesis sevī, ir pienācis laiks to izpaust,” vēl pirms albuma klajā nākšanas teica Shipsea.
Un vēl - šā gada 27. augustā mūziķim, kurš telefonsarunā drošības labad joprojām sevi piesaka kā “te Jānis Šipkēvics, juniors”, paliks jau 40 gadi. Tam (un arī jaunajam albumam) par godu plānota neliela koncertsērija -30. un 31. augustā Dailes teātra Lielajā zālē. Kā mazs ģenerālmēģinājums tiem bija ceturtdien Dailes teātra Mazajā zālē notikusī albuma prezentācija, un jāatzīst, ka redzētais ieintriģēja - lielajos koncertos tas noteikti izskatīsies un izklausīsies vēl iespaidīgāk.
PAR. Jaunā programma ir gaiša kā pats tās autors. Albumā tiešām ir sajūtams Šipīša muzikālais DNS, kurā apkopota gan viņa akadēmiskās mūzikas pieredze, gan gaitas “Instrumentu” popmūzikas lauciņā, un kopā tas viss izklausās viegli un patīkami. Prieks par nenoliedzami spējīgās Kristīnes Pāžes piesaisti - savas kvalitātes viņa pierāda kaut vai dziesmā “Dienesta romāns”. Un vēl lielāks prieks, ka iespēja nokļūt plašākas auditorijas redzeslokā ir dota Ūgai, kura, cita starpā, lipīgajā dziesmā “Dunka” ir praktiski neatpazīstama, bet tas vēl ir nieks salīdzinājumā ar to pārsteigumu, ko rada dumpīgā repa meitēna tēls, uznākot uz skatuves šādā nopietnākā projektā... Minētās divas dziesmas ir arī ieteicamākās no šī albuma - “Dienesta romāns” vairāk atbilst “Instrumentu” stilistikai, savukārt “Dunkai” piemīt kaut kas netverami hipnotisks, kas liek to vēlāk atsaukt atmiņā un dungot līdzi dziesmas piedziedājumam.
Albuma (un gaidāmo koncertu) ievadam ļoti labi der jaudīgā “Apgaismo mani”, bezgalīgi skaista ir “Siltā gaismā” un, protams, vērtīga dziesma ir arī “Pie upes”, lai gan subjektīvi tā pamatīgi krīt uz nerviem. Savukārt no radiostacijās vēl nedzirdētiem gabaliem izceļama episkā “Tu esi vainīga, ka es esmu laimīgs” (tā ir veltījums Jāņa sievai). Grupas “Instrumenti” teksti ir vieni no labākajiem un izteiksmīgākajiem Latvijas populārajā mūzikā, līdz ar to nav jābrīnās, ka arī Šipsī albumā tie liek aizdomāties, jo “neslimo” ar tukšvārdību. Ļoti veiksmīgas ir arī vārdu spēles: “Pagaidām / Tas viss ir pagaidām / Mēs pagaidām” (no dziesmas “Cilvēks bez bruņām”) - tas jau ir kaut kas no “Visā visumā Visums ir viss” kosmiskā domas lidojuma.
PRET. Ja “dzīvajā” šī programma jau minētajā prezentācijas jeb ieskaņas koncertā izklausījās moža un dzīvespriecīga, tad muzikālajā apkopojumā tā šķiet nedaudz pelēcīga. Lai gan albums konceptuāli kopā turas itin labi, atsevišķas dziesmas viena ar otru diez ko “nedraudzējas”, jo ir pārlieku stilistiski atšķirīgas. Ir nelielas nianses, kas sabojā dažus cerīgus gabalus, piemēram, kopdarbs ar Aminatu “Tavi viļņi” droši vien tāpat kļūs par hitu, taču piedziedājums tajā atkārtojas līdz nelabumam, krietni pabojājot priekšstatu par abu dziedātāju labskanīgo tandēmu. Savukārt dziesmas “Gruzis tev acī” teksts pēc savas uzbūves jau atgādina “Cosmos” laikus ar “es tavs podiņš / tu mans vāciņš / tu kā roka / es tavs cimdiņš” vai kas nu tur vēl tikai nebija… Šipkēvics komplektā ar Reiņa Sējāna muzikālo huligānismu tomēr izklausās labāk nekā Shipsea solovariantā ar savām romantisma pārplūdēm.
