RECENZIJA: Imants Daksis “Vientuļās revolūcijas”
Mūziķa un dziesmu rakstnieka Imanta Dakša kārtējais soloalbums, kuru kopējo skaitu laikam neriskētu nosaukt pat viņš pats – tie varētu būt pat padsmitos uzskaitāmi.
Darbs pie albuma “Vientuļās revolūcijas” sācies jau 2018. gadā. Tas ir par un ap kara tēmu, taču tobrīd neviens nevarēja pat iedomāties, ka albuma faktiskā pabeigšana sakritīs ar kara sākumu Ukrainā. Līdz ar to liela daļa dziesmu ir ieguvušas daudz konkrētākus, sāpīgākus un asiņainākus vaibstus.
Pašlaik interneta straumēšanas vietnēs gan nonākusi tikai albuma A puse, kas ir EP ar sešiem garadarbiem (tostarp dzejas lasījumu “Simtgadei” un kompozīcijas “Ilgais ceļš kapos” albuma versiju), savukārt pilnais albums vinila formātā tiks izdots rudens sākumā.
Ierakstam Daksis pieaicinājis itin raibu kompāniju - koklētāju Kristīni Ādmini-Liepu, perkusionistu Miku Čavartu un akordeonistu Oskaru Patjanko, kā arī džeza basistu Tomu Valmieru, blūza ģitāristu Miķeli Vanagu un dziedātāju Elizabeti Helmani. Galvenais radošais darbs studijā norisinājies kopā ar producentu Mārtiņu Krastiņu, ar kuru Imants sadarbojies albumu “Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumi” un “Ilgais ceļš kapos” veidošanā.
“Par kliedzošā folka vienīgo pārstāvi Latvijā dēvētais Imants Daksis jau gadiem ilgi vēlējies izveidot ierakstu, kurā uz ģitāras sacerētās dziesmas skanētu kokles izpildījumā. Tas nu beidzot ir izdevies, latviski tautiskās kokles papildinot ar mazliet džezīgu kontrabasu, perkusijām, elektrisko un akustisko ģitāru un kinematogrāfisku noskaņu veidojošām skaņām, tostarp pašrocīgi ierakstītu fragmentu ar Latvijas Simtgades salūtu Daugavas krastmalā. Dziesmu skanējums pietuvināts pasaules mūzikai ar Imantam raksturīgiem folkroka un pankroka elementiem,” tā šo albumu piesaka mūziķa PR nometne, un šajā pieteikumā būtībā precīzi raksturots darbā dzirdamais.
PAR. Imants Daksis ir latvju mūzikas fenomens - gan viņa darba spēju, gan spēcīgās balss ziņā. Viņa vokāls savienojumā ar jau minēto džezīgo kontrabasu, elektrisko ģitāru un kokles skaņām ir šī albuma galvenie un lielākie trumpji. No dziesmām gribētos ieteikt spēcīgo “Uz sliedēm” un pārdomas raisošo “Karš ir beidzies”, savukārt “Spotify” dati rāda, ka klausītāji iecienījuši dziesmu “Spoks”. Un vēl var ieteikt noklausīties Imanta lasījumu “Simtgadei”, kurā apspēlēti mūsu kultūras dižgaru uzvārdi ar viņu radīto darbu tēmām, kā arī paustas tādas atziņas kā “toties katrs sprungulītis, prauls / zina, kas ir Raimonds Pauls”, un “savukārt uz Čaka ielas, pelēkas un drūmas / bezpersoniska guļ kaka / gan jau visiem pietiks rūmes” utt. Radoši!
PRET. Šo darbu vairāk tomēr jāvērtē kā “kacekli” jeb treileri pilnajam albumam - šeit ir pa fragmentam no dažādām iespējamām tā virzībām, bet īsts konceptuālais pamats pagaidām nav precīzi jūtams. Arī piedāvātās dziesmas no to muzikālā viedokļa ir tikai labas un interesantas, taču ne vairāk.