Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Cypress Hill “Back In Black”

© Publicitātes foto

Kad pērn, atzīmējot leģendārās hiphopa apvienības “Cypress Hill” slavenā debijas albuma 30 gadu jubileju “Sony Music” izdeva papildinātu šīs plates versiju, šķita, ka varbūt tas pie viena ir arī šīs grupas finišs. Nekā tamlīdzīga – lūk, kaliforniešu pēc skaita desmitais studijas ripulis!

“Cypress Hill” izveidoti 1988. gadā, bet viņu ziedu laiki datējami ar 90. gadiem, kad klajā nāca albumi “Black Sunday” (1993) un “Cypress Hill III: Temples Of Boom” (1995), augstu kotējās arī 2000. gadā izdotais “Skull & Bones”. Pēdējā desmitgadē grupa vismaz studijā darbojusies vien epizodiski, taču ne jau tāpēc grupas iepriekšējais albums “Elephants On Acid” (2018) bija pirmais studijas lieldarbs, kas netika pat Amerikas Top 100 (tikai 120. vieta) - šobrīd ir jauna repa cienītāju paaudze ar jauniem varoņiem, un “Cypress Hill” to rindās vairs nav vietas.

Jāpiebilst, ka pašlaik grupā ir divi tās sākotnējā sastāva vīri B-Real un Sen Dog, turklāt atgriezies arī DJ Muggs, kurš uz laiku bija no “Cypress Hill” aizmucis. Ceturtais - perkusionists un sitamo instrumentu pārvaldnieks Eric Bobo, kurš šajā grupā ir jau teju trīs gadu desmitus.

PAR. Gluži pieklājīgs “gangsta rap”, ko atzinīgi novērtējuši arī speciālisti - “Kerrang” šim albumam devuši pat četras zvaigznes no piecām. Spriežot pēc “Spotify” datiem, klausītāji kā labākos gabalus atzīmējuši “Open Ya Mind” un “Champion Sound”, savukārt apskatnieks izvēlētos “Certified” (kopdarbs ar Demrick) un it īpaši “Bye, Bye” (ar Diziju Raitu). Desmit dziesmas kopumā tikai pusstundas garumā - klausoties “Back In Black”, nogurt nebūs iemesla, tāpēc to ieteicams notestēt vismaz informācijai.

PRET. “Beastie Boys”, “Run DMC” un “Cypress Hill” var censties, cik vien to spēkos, bet uzrāpties atpakaļ repa slavas virsotnēs šīm grupām vairs neizdosies. Ir citi laiki. Starp citu, nav brīnums, ka kritiķi šo albumu vērtējuši atzinīgi, ja precīzāk - nav to kritizējuši, jo tas nerada praktiski nekādas emocijas, pat ne vēlmi to “nolikt”.