RECENZIJA: Sudden Lights “Miljards vasaru”

 
©Publicitātes foto

Grupas “Sudden Lights” trešais studijas albums, kas seko klausītāju un arī kritiķu itin augsti vērtētajiem “Priekšpilsētas” (2017) un “Vislabāk ir tur, kur manis man” (2019). “Albumā “Miljards vasaru” mūziķi ved cauri plašai emociju amplitūdai no saulainas nostaļģijas līdz elektrizējošai jaudai.

Albums tapis grupas radošajās nometnēs tālu prom no pilsētas trokšņiem, to caurstrāvo sapņaina un nesteidzīga gremdēšanās notikumos, kurus gribētos piedzīvot atkal un atkal,” tā grupas PR nometne. Albumā ir apkopotas “desmit dziesmas vasaras noskaņās, mēģinot tvert patīkamās sajūtas bezgalību.”

Pat grūti saprast, cik no šīm desmit dziesmām iepriekš jau ir dzirdētas radiostacijās.

Jaunākais singls ir “Pāris neuzņemtu foto”, februārī parādījās “Laternas”, pērn augustā - “Siltas vasaras ēnā”, kaut kad iepriekš (vai arī mazliet pēc tam) - “Klusumi”, savukārt “Elektriskā gaisma” apskatnieka blociņā vispār uzrādās jau 2020. gada oktobrī. Toties elegantā kopdarba ar Nīderlandē dzīvojošo Annnu atmiņā paliekošajā dziesmā “Aizņem man vietu” (tā tapa 2021. gada jūnijā) te nav - žēl. CD bukletā (albums pieejams arī taustāmā formātā) teikts, ka jaunais ieraksts tapis 2021. gadā studijās “The Sound Poets Studio”, “Hodila Records” Valmierā un “Sudden Lights Records” Talsos. “Šis ir sajūtu albums. Tajā esam mēģinājuši notvert īpašas sajūtas no mūsu bērnības un skaistākajām atmiņām, izmantojot tiešas vai netiešas atsauces uz dažādiem mūzikas stiliem. Mēs paši grupas lokā mēdzam šo albumu dēvēt par labo sajūtu restaurēšanas darbnīcu - ceram, ka šīs labās sajūtas mums izdosies nodot tālāk arī klausītājiem,” tā grupas mūziķi.

PAR. Gaidot ilgi solīto albumu, nebija ne mazāko šaubu, ka arī trešais studijas garadarbs “Sudden Lights” būs izdevies - šī grupa nekad neliek vilties un nav likusi to darīt arī šoreiz. Elegants, labi nostrādāts un skaists albums ar virkni lipīgām un atmiņā paliekošām dziesmām, kuras nelūgtas un neaicinātas iesēžas prātā, un būs labi dungojamas līdzi arī koncertos. No piedāvātā desmitnieka kā labāko gribētos kronēt “Pāris neuzņemtu foto”, taču tas varbūt tāpēc, ka šī dziesma ir svaigākā no singliem, - tikpat labi kā Nr.1 varētu piedāvāt arī “Siltas vasaras ēnā” un “Laternas” vai “Elektriskā gaisma”. No pagaidām atzinību neguvušiem gabaliem uzmanību ieteicams pievērst dziesmai “Jasmīns”. Labs darbs, ko te vēl piebilst!

PRET. Klausoties jauno albumu un arī citkārt vērojot “Sudden Lights” uz skatuves, apskatnieks bieži vien pieķēris sevi pie domas - kāds ir iemesls tam, ka šī grupa joprojām nav latvju mūzikas elitē, kur tā būtu pelnījusi atrasties?! Atmiņā paliekošas alternatīvā “pop/rock” dziesmas, interesants vokāls, spēcīgas uzstāšanās koncertos, jaudīgs menedžments, acīmredzami ir arī finansiālās iespējas utt. - “Sudden Lights” ir teju vai “Prāta Vētras” potenciāls, bet tas joprojām netiek realizēts. Lai cik tas nebūtu jokaini, apskatnieka gadījumā viens no mīnusiem laikam ir… grupas nosaukums. Savukārt pārrunājot šo jautājumu ar kolēģiem, kā galvenais iemesls tika minēts tas netveramais rādītājs, ko sauc par harizmas trūkumu. Tā diemžēl tiešām ir - lai gan grupa pastāv jau desmit gadus, plašāka auditorija uz ielas atpazītu varbūt vienīgi “frontmenu” Andreju Reini Zitmani, un arī tad diez vai atcerētos, kā viņu sauc. Pārējie - Kārlis Matīss Zitmanis (ģitāra), Kārlis Vārtiņš (basģitāra) un Mārtiņš Matīss Zemītis (bungas) - droši vien zināmi tikai “Sudden Lights” kvēlākajiem faniem, lai gan savu lietu pieprot un pat ļoti labi.

Ja par “Miljards vasarām”, tad puse iepriekš jau dzirdētu dziesmu jaunā albumā - tas tomēr ir par daudz. Par tā tapšanu vēstošajā īsfilmiņā tika publiskotas arī albuma producenta Jāņa Aišpura domas par tituldziesmu, viņam atklāti pavēstot, ka šajā gabalā viņš neko nesaskata. Pēc papildu tā apstrādes visi šajā procesā iesaistītie gan palikuši apmierināti, tomēr šķiet, ka Aišpura sākotnējais spriedums bijis pareizs - “Miljards vasaru” nudien nav tā veiksmīgākā dziesma. Iespējams, situāciju glābtu tas, ja šī dziesma noslēgtu albumu, kura izskaņā tā pat ļoti labi iederētos, taču tā ir albumā ievietota ar priekšpēdējo kārtas numuru (aiz tās ir no koncepta viedokļa tikpat “izskanīgā” “Izslēdz gaismu, kad ej prom”), un te nu uzreiz rodas jautājums, kurai grupai no aktuālākajiem izdevumiem vēl ir neargumentēti sačakarētas albuma beigas? Pareizi, Aišpura “The Sound Poets”… Arī bez dziesmas “Atpakaļ patīt” varēja iztikt, tās liriskās noskaņas nišu daudz labāk aizpilda “Saules noburtā”.