RECENZIJA: Everlust “The Tale of the Noble Knight”

 
©Publicitātes foto

Šo piektdien, 20. maijā, klubā “Republika” sava trešā studijas izdevuma klajā nākšanu atzīmēs gotiskā roka grupa “Everlust” no Rīgas. Šoreiz tas ir EP ar piecām kompozīcijām, tostarp 90. gadu supergrupas “Ace Of Base” hita “Happy Nation” kaverversiju – “Everlust” līderis Vlads jau ļoti ilgi esot lolojis ideju par šo kaverversiju un beidzot realizējis.

Viņš pilnībā piekrīt dziesmas autoru viedokli, ka šī ir kā himna dzīvei, un tā nu sanācis, ka šā brīža situācijā pasaulē šīs dziesmas jēga diemžēl kļuvusi īpaši aktuāla.

Pērn “Everlust” spilgti atzīmējās ar albumu „Diary Of Existence”, kas, tāpat kā jaunais EP, ir 2020. gada februārī parakstītā līguma ar Itālijas ierakstu kompāniju „Wormholedeath” sadarbības rezultāts.

Arī jaunā ieraksta process notika „Titans Lab Studio” Ferarā, Itālijā, kur grupa strādāja kopā ar producentiem Karlo Beloti un Rikardo Daga. “Šis mini albums jeb EP ir stāsts par bruņinieku, kas pavadījis daudz laika ceļojot, ir daudz redzējis, un tagad atgriežas mājās. Bruņinieks piedalījies daudzās kaujās, viņš ir noguris, un tagad viņš var noņemt savu ķiveri,” skaidro “Everlust”.

PAR. Kvalitatīvi iespēlēts un kvalitatīvi ierakstīts gotiskā roka darbs, kurā “Everlust” atkal piedāvā vismaz vienu pērli: ja iepriekšējā albumā tāda bija dziesma “Everlust” (varbūt arī “Running”), tad no jaunā piecu gabalu apkopojuma galvastiesu pārāka ir “Execution”. “Šī dziesma parāda mums paša bruņinieka domas par nepieciešamību mainīties un savā veidā izpildīt “iepriekšējam sev” nāvessodu, lai tas “jaunais” varētu dzīvot,” dziesmas jēgu skaidro mūziķi. Prātā aizķeras arī kaut kad jau senāk kā demoieraksts gatavotā pārliecinošā “Nostalgie” ar efektīgajiem taustiņiem un soloģitāras virpinājumiem tās noslēgumā. Ģitāristu meistarība ir uzteicama visa albuma gaitā, tāpat kā Keitas izteiksmīgais vokāls.

PRET. “Everlust” joprojām pietrūkst jaudas skanējumā (“dzīvajā” gan tas droši vien nebūs jūtams), turklāt nelielas bažas rada tas, ka jaunajā darbā grupa kļuvusi vēl “gotiski akadēmiskāka”, tas ir, no idejiskā viedokļa viss šķiet vēl pieslīpētāki pareizāks, bet tas ne vienmēr ir labi. Tāpat kā „Diary Of Existence”, arī šajā albumā vienu dziesmu iedziedājis ģitārists Vlads (akustisko “Ego”), un arī šoreiz šis risinājums šķiet apšaubāms, tikai tagad no pašas dziesmas izvēles viedokļa - šādu gabalu savā programmā drīzāk varētu “pacelt” Ervīns Francs ar “Catalepsia”, bet “everlastiem” tas šķiet lieks.