RECENZIJA: Iron Wings “Ritual Of Rage”

 
©Publicitātes foto

Pašmāju “heavy/thrash metal” grupas “Iron Wings” jaunākais albums, atšķirībā no tā priekšteča, 2020. gada pavasarī izdotā diska “Dzejnieks”, ir pilnībā angļu mēlē. Kaut kur interneta plašumos iepriekš jau cirkulēja dziesmas “Apathy” un “Angel”, nesen tām piebiedrojās arī “Devil’s Lullaby”, bet kopumā jaunajā ripulī ir 11 skaņdarbi.

“Albums veidots, atsaucoties un aktualizējot mākslas virzienu - simbolismu, kurš attīstījās 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā - literatūrā, mūzikā, glezniecībā, tēlniecībā. Simbolisms sākotnēji radās Francijā 19. gadsimta 70. - 80. gados kā noliedzoša reakcija uz tolaik dominējošo reālismu un naturālismu. Simbolisma pirmsākumi franču dzejā meklējami jau Šarla Bodlēra daiļradē, it īpaši krājumā “Ļaunuma puķes” (1857), kur laikmetam neraksturīgi skartas seksualitātes, nāves, grēka, ļaunuma, melu un citas tēmas, kuras arī aktuālas “Iron Wings” albumā. Tāpat par vienu no simbolisma priekštečiem uzskata amerikāņu autoru Edgaru Alanu Po, kura citāts arī iekļauts vienā no skaņdarbiem. Kas meklē, tas atrod. Mūzikā, dziesmu tekstos atrodami slavenu mākslinieku citāti, mitoloģijas, parafrāzes, dažādi vēsturē iegājuši simboli un to netiešā nozīme. Noliegums uz pašreizējo reālo situāciju, jauno normālo,” lūk, cik izsmeļošs skaidrojums par savu darbu ir pašai grupai!

Albums ierakstīts 2021. gadā Ķekavā. To miksēja un māsterēja Gints Lundbergs, bet producēja viņš kopā ar pašiem mūziķiem. Starp citu, “Iron Wings” mūziķu sastāvā acīmredzami notikušas izmaiņas, jo pie ieraksta kā tās dalībnieki tiek minēti Andris Veinbergs (bass, vokāls) un Dainis Andersons (ģitāra), savukārt bundzinieks Valdis Emīls Popēns vairs nav manāms - viņa vietā bungas iespēlēt piepalīdzējis Jēkabs Zemzaris (ex ”Sanctimony”).

PAR. “Iron Wings” spēlē, spēlē un spēlē, slīpējot savu meistarību koncertos, un tas nevar nenest rezultātus - “Ritual Of Rage” ieliek savam priekštecim par vairākiem apļiem vai gaismas gadiem! Labu dziesmu te netrūkst: iepriekš jau dzirdētā “Apathy”, niknā “Nightmare”, ar efektīgu ievadu apveltītā “Necrophilic World”, bombardējošā ““Ritual Of Rage” un grupu “Apēdājs” atgādinošā “Devil’s Lullaby”. Enerģiski, skarbi, smagi. Protams, īpašas uzslavas par konceptuālo pieeju savam darbam un tā detalizētu skaidrošanu.

PRET. Pie “Iron Wings” vokāla pierast un ar to samierināties nav iespējams. Albumā ir arī virkne neko neizsakošu dziesmu, kuras var ieskaitīt balasta kategorijā.