RECENZIJA: Papa Roach “Ego Trip”
“Nu-metal” un alternatīvā roka grupa “Papa Roach” ar eksplozīvo vokālistu Džeikobiju Šediksu un ģitāristu Džeriju Hortonu pie pasaules mūzikas apvāršņa parādījās jau 1993. gadā, bet tā nopietnāk atzīmējās gadsimtu mijā ar tādiem albumiem kā trīskārt platīnoto “Infest” (2000) un otro vietu “Billboard” topā izkarojušo “Lovehatetragedy” (2002).
Pašlaik grupas kontā ir jau 11 studijas albumi, kuri lielākoties apgrozījušies Amerikas topa padsmitajās vietās - stabila vērtība. Jaunais albums tiek piesardzīgi pieteikts kā vesels stilu mistrojums, sākot no “nu-metal”, repkora un poppanka līdz pat hārdrokam un pat poprokam, taču šajos apzīmējumos Rietumu mūzikas kritiķi, šķiet, ir “samīkstojušies” - tik traki nav. Jāpiebilst, ka dziesma “Swerve” ierakstīta kopā ar kolēģiem no grupas “Fever 333” un reperdāmu Sueco - tas tā, “rozīnītei”.
PAR. Pēc vairākkārtējas noklausīšanas ripulis pamazām sāk iepatikties un beigu galā jau pārņem savā varā. Pirmām kārtām par to gādā niknais “Kill The Noise” ar savu “linkinparciniecisko” ievadu, bet pēc tam auss aizķeras arī pie citiem gabaliem. Atzīmēšanas vērti ir jaunāko laiku “Papa Roach” stilā ieturētie “Stand Up” un “Killing Time”, ritmiski dīvainais “Bloodline”, sparīgais “Unglued” un, protams, repkors “Dying To Believe”. Kad jau liekas, ka klausīšanās procesam jāliek punkts, noslēgumā kā priekšpēdējā dziesma uzrodas “Cut The Line”, kas ir teju vai pati labākā visā albumā. Piecas balles šis albums nav pelnījis, taču uz četrām gan varētu pretendēt.
PRET. Pirms pieciem gadiem izdotais “Papa Roach” albums “Crooked Teeth” ar tādiem jaudīgiem gabaliem kā “Break The Fall”, “Born For Greatness”, “My Medication”, “Sunrise Trailer Park” (kopdarbs ar Machine Gun Kelly) un kopā ar Skaileri Greju iedziedāto melodisko “Periscope” joprojām ir apskatnieka CD kolekcijas goda vietā, iepriekšējais ripulis “Who Do You Trust?” (2019) ne ar ko atmiņā nav palicis, un arī jaunais albums iesākumā radīja vilšanos. Lai gan tikai iesākumā, tomēr piesardzība pret “Ego Trip” saglabājas - “Papa Roach” ir pierādījuši, ka var arī labāk, taču šajā ripulī ir pārāk daudz vienveidīgu un neko neizsakošu gabalu.