RECENZIJA: Jekaterina Sarigina “Mayflower”
Džeza dziedātāja un komponiste Jekaterina Šarigina ir dzimusi un augusi Latvijā, bet muzikāli skolojusies visā plašajā pasaulē.
“Mayflower” ir viņas debijas albums, ko veido kopumā septiņas dinamiskas kompozīcijas - gan pašas mūziķes sarakstītas, gan britu džeza klasikas interpretācijas. Albums apkopo mūziķes pēdējo divu gadu laikā piedzīvoto, un piedzīvots nudien ir gana daudz - ceļošana starp Londonu un Bostonu pandēmijas laikā, lai absolvētu “New England Conservatory”, kam sekoja pārcelšanās uz Ķīnu, lai strādātu par skolotāju starptautiskā skolā.
Albums pašizdots un ierakstīts ASV, Latvijā un Ķīnā, bet māsterēts Lielbritānijā. Iedvesma tā nosaukumam radusies no 1620. gada stāsta par svētceļnieku ceļojumu un pārvērtībām - “Mayflower” stāsta par to, kas notiek ar cilvēku, kas ir atbrīvojies no pagātnes un ir gatavs nezināmajam.
“Albums daudzējādā ziņā atspoguļo realitāti, kurā šobrīd sevi atpazīs daudzi jaunie mākslinieki visā pasaulē. Ietverot eklektisku mūziķu grupu no Izraēlas, Dienvidkorejas un ASV, albums ir dažādu estētisku elementu, skaņas komponenšu un iespēju kolekcija,” tā šo darbu piesaka dziedātājas PR nometne. Drošības labad jānosauc Jekaterinas pavadošais sastāvs (ja nu tas kādam kaut ko izteiks): Moshe Elmakias - taustiņi, Sea Jun Kwon - akustiskais bass, Michael Brehm - trompete, Joey van Leeuwen - bungas. “Dzīvajā” redzēt un dzirdēt šo dziedātāju varēs “Jazz Lincoln Center Shanghai” Ķīnā 12., 19. un 26. maijā, bet vasaras turnejas datumi tiks paziņoti aprīļa beigās.
PAR. Pasaules mūzikas dvesma te ir dzirdama ik uz soļa, arī pavadošais sastāvs ir novākts iespaidīgs (uzreiz jāizceļ trompetista Maikla Brēma sniegums skaņdarbā “Wrong Lullaby”), tomēr pāri visam ir pašas Katjas vokālais sniegums. Pati interesantākā šķiet šo albumu ievadošā britu-kanādiešu džeza leģendas Kenija Vīlera kompozīcija “Wintersweet” - maiga un sapņaina balāde, melodiski sarežģīta, taču kurai Jekaterina spēj piedāvāt vieglumu raisošas emocijas. No pašas Jekaterinas skaņdarbiem - “If I Were” ar noslēpumainajām basa partijām un improvizācijās klīstošo bundzinieku. Ieintriģē arī “Al Dente” - īss klavieru un vokālais duets bez vārdiem, kam šķiet piemītam franču šansonu nokrāsas, tomēr izrādās, ka šis skaņdarbs radies, iedvesmojoties no brazīliešu šoru tradīcijām un tās mūsdienu sekotājiem Tatiana Parra un Sara Serpa.
PRET. Ierindas klausītājam (kā šo rindu autoram) ar “Mayflower” ies grūti - pārāk akadēmiski. Ar tādiem skaņdarbiem kā “Wrong Lullaby” vispār var salauzt klausāmo aparātu, atliek vien nocitēt, kā to redz pašas mūziķes nometne: “Balstoties uz 12 toņu sistēmas variācijām, šī valsim līdzīgā bezvārdu melodija tiek ritmiski un melodiski dekonstruēta, kamēr tā sasniedz [Viljama] Šekspīra dialogu punktu, radot skaņu celiņu dīvainam, bet rotaļīgam sapnim.” Iedomājieties to muzikāli, kā tas var skanēt... Daudzviet Šarigina izmanto džeza tēlaino valodu, taču brīžiem tas nemaz nešķiet klausāmi.